Daudzdzīvokļu mājas

Eksperts: Ugunsgrēks, sprādziens vai kāda cita nelaime. Kurš novērsīs problēmas kopīpašumā?

If Komercīpašuma apdrošināšanas vecākais risku vadītājs Dainis Stikuts norāda, ka katru gadu daudzdzīvokļu ēkās notiek ugunsnelaimes vai kā šī mēneša sākumā – sprādziens gāzes eksplozijas dēļ. Eksperts uzsver, ka sabiedrības izglītošanu par daudzdzīvokļu ēku (kopīpašumu) apdrošināšanu ir būtiski pacelt jaunā līmenī – iedzīvotājiem ir jābūt krietni aktīvākiem šī jautājuma risināšanā, jo prakse pierāda, ka ne vienmēr ēkas iedzīvotāju uzkrājuma fonds ir pietiekošs, lai novērstu bojājumus.

Latvijā ir aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēku*, no tām pieņemu, ka tikai aptuveni 10 % varētu būt apdrošinātas. Kopīpašuma apdrošināšanā tas izgaismo vēl skarbāku realitāti nekā kopējais apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā, kas ir aptuveni 50 %.

Vai iedzīvotāji var proaktīvi rīkoties?

Dzīvokļu īpašnieku iesaiste kopīpašuma apdrošināšanas izvērtēšanā ir ļoti nozīmīga, un ir jābūt skaidram plānam, kāda būs rīcība, ja zaudējumi būs mērāmi vairākos desmitos vai pat simtos tūkstošu eiro. Kas notiks, ja apsaimniekotājs, biedrība u.tml. iestāde nespēs tos nosegt? Ir īstais brīdis rast atbildes uz šiem jautājumiem un izvērtēt kopīpašuma apdrošināšanu, un te vēlos uzsvērt – visiem daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotājiem ir jābūt līdzatbildīgiem šī jautājuma risināšanā, jo kopīpašuma daļa pieder katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi.

Protams, mājokļu īpašniekiem, lai viņi būtu pasargāti no dažādiem neparedzamiem notikumiem, ir jāparūpējas arī par sava mājokļa apdrošināšanu. Tomēr katram dzīvokļa īpašniekiem pieder daļa arī no kopīpašuma, tāpēc ir jādomā arī par kopīpašuma apdrošināšanu. Pieredze, kā tiek risināts apdrošināšanas jautājums, ir dažāda, jo mājas apsaimnieko gan biedrības, gan pašvaldība u. c. iestādes, tomēr tas neizslēdz iespēju iedzīvotājiem būt pašiem proaktīviem, sasaucot mājas sapulci un tās laikā vienojoties par ēkas apdrošināšanu.

Izdarot izvēli, lēmumu vajadzētu pieņemt, nevis balstoties uz izdevīgāko piedāvājumu, bet gan raugoties uz apdrošināšanas līguma saturu. Iespējams, kādam biedrības pārstāvim ir svarīgi, ka apdrošinātas ir tikai ēkas konstrukcijas, piemēram, jumts vai lifts, taču citam no atbildīgajiem ir būtiski, lai polises segumā būtu iekļauta kopīpašumā esošās apkures sistēmas apdrošināšana. Tāpēc, izvēloties apdrošināšanu, iesaku konsultēties ar nozares ekspertiem, lai apdrošināta būtu gan ēkas konstrukcija, gan komunikācijas sistēmas un teritorijas labiekārtojums.

Sabiedrībā joprojām pastāv uzskats, ka apdrošināšana ir paredzēta jaunām ēkām, nevis vecākām, kurās jau jādomā par kapitālajiem remontiem un būtiskiem ikdienas uzlabojumiem. Tas tiesa, ka apdrošinātājs neatlīdzina tehnisko sistēmu nolietojuma radītus bojājumus, kā arī ēkas modernizāciju. Daudzdzīvokļu ēkas apdrošināšana paredzēta pēkšņa negadījuma seku novēršanai, proti, tās mērķis ir ēku pēc negadījuma atjaunot tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms notikuma. Ēkas vecums un tehniskais stāvoklis var ietekmēt apdrošināšanas nosacījumus, tomēr tas nemaina faktu, ka arī vecākas ēkas ir pakļautas nopietniem riskiem – ugunsgrēkiem un vētru radītiem postījumiem. Tādēļ dzīvokļu īpašniekiem ir svarīgi izvērtēt apdrošināšanas iespējas, lai pasargātu sevi no potenciāli ievērojamiem finanšu zaudējumiem.

Daudzdzīvokļu ēku apdrošināšana

Izvēlieties apdrošināšanu dzīvokļa biedrībai vai kopīpašumam – tā palīdzēs justies mierīgāk, ja notiks kas neparedzēts.

Uzzināt vairāk
Vīrietis un sieviete dzīvoklī, skatās ārā pa logu

Aktuāli raksti par apdrošināšanu