Negadījumi mēdz notikt visnegaidītākajos brīžos un var nodarīt uzņēmējdarbības veicējiem pamatīgus zaudējumus. Pat šķietami nevainīgās situācijās.
Kamēr lielie biznesi ļoti labi apzinās, kas likts uz spēles un apdrošināšanu uztver kā pašsaprotamu, tikmēr liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju joprojām to neuzskata par prioritāti un paļaujas, ka viņu darba telpās nekas slikts neatgadīsies. Diemžēl bieži vien šīs cerības ir veltas. Negadījumi notiek visnegaidītākajos brīžos un nodara uzņēmējdarbības veicējiem pamatīgus zaudējumus. Pat šķietami nevainīgās situācijās.
Pēdējos gados Latvijā notikuši vairāki negadījumi, kad ugunsgrēki uzņēmumu telpās izcēlušies pavisam banālās, sadzīviskās un vienlaikus negaidītās situācijās. Piemēram, negadījums sācies elektriska pagarinātāja dēļ, kuram pievienoto iekārtu skaits vai jauda krietni pārsniedz drošas ekspluatācijas normu, vai arī pagarinātāja atverēs sakrājušies putekļi aizdegušies no sīkas dzirksteles un pārauguši pamatīgās liesmās, kas izpostījušas telpu lielā platībā. Ja uzņēmums nav bijis apdrošināts, tad simtiem tūkstošu eiro zaudējumus jāsedz no savas kabatas. Ugunsnelaimes, lai arī ir ļoti postošas, nebūt nav biežākais drauds komerctelpām.
"Biežākie negadījumi saistīti ar noplūdēm no inženierkomunikācijām, piemēram, plīsuša ūdensvada vai notekcaurules. Daudzās ēkās notekcaurules atrodas starp sienām un ļoti spēcīgu lietavu gadījumos neiztur intensīvo ūdens plūsmu. Caurules plīst un ūdens nonāk telpās, appludinot tās. Tā rezultātā cieš kā iekārtas, tā produkti, kas nav novietoti uz paaugstinājumiem, piemēram, paletēm," ar tipiskām situācijām iepazīstina If Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.
"Otrais biežākais kaitējuma cēlonis ir elektrisko svārstību radīti bojājumi netieša zibens spēriena rezultātā. Piemēram, zibens iesper uzņēmuma ēkām blakus esošā elektrības stabā, kā rezultātā uzņēmuma elektrotīklā rodas liels pārspriegums, kas sabojā elektrotīklam pieslēgtās iekārtas. Nereti nepalīdz pat šim nolūkam uzstādītās aizsargiekārtas".
Uzņēmumam zaudējumus var sarūpēt ne vien dabas stihijas, bet arī paši darbinieki. Turklāt tas mēdz notikt pavisam nejauši. Kāds aizķeras aiz vadiem un norauj zemē datoru, cits ar datorkrēslu iebrauc stiklotajā kabineta sienā, kā rezultātā stikls saplaisā vai pat sadrūp lauskās. Visos gadījumos rodas zaudējumi, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem var izraisīt nopietnas finansiālās grūtības.
"Līdzšinējā pieredze rāda, ka vidējais zaudējuma apmērs ugunsgrēka rezultātā izraisa postījumus no 50 tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Ja vēl cieš cilvēki un to veselībai tiek nodarīts kaitējums, jāsedz ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumi. Ražošanas vai biroja telpu applūšanas gadījumā izdevumi ir sākot no 7000 eiro. Elektrisko svārstību sabojāto iekārtu remontam vai nomaiņai nepieciešams vidēji 2,5 tūkstoši eiro, bet paši darbinieki pamanās sagādāt izdevumus 1,2-2 tūkstošu eiro apmērā," lēš J. Strods, vēršot uzmanību uz vēl kādu svarīgu niansi. Pat ja uzņēmums ir apdrošinājies pret šiem riskiem un saņem atlīdzību, tas bieži vien nav iedomājies, ka bojājumu dēļ nāksies uz kādu laiku apturēt uzņēmējdarbību.
Tipisks gadījums ir neliels ugunsgrēks maizes ceptuvē. Lai arī no uguns cietusi tikai krāsns un neliela teritorija ap to, sodrēju un dūmu radīti zaudējumi būtu manāmi visā virtuves zonā, nemaz nerunājot par dzēšanas darbos izmantotā ūdens nodarītiem zaudējumiem. Šāda neliela ugunsgrēka seku likvidācija, darba vides atjaunošana un nepieciešamo atļauju saņemšana var aizņemt pat 2-3 mēnešus. Šajā laikā ceptuves darbs ir paralizēts un plānotie ieņēmumi netiek gūti.
Tādēļ ir ļoti svarīgi kopā ar uzņēmuma īpašuma apdrošināšanu iegādāties arī uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanu. Tā paredz, ka apdrošinātājs kompensēs klientam dīkstāves laikā negūtos ienākumus. Latvijā gan šāda veida apdrošināšana uzņēmēju vidū vēl nav ļoti populāra. Apdrošināšanas nozarē lēš, ka īpašumu šobrīd apdrošinājusi aptuveni puse Latvijas uzņēmumu, savukārt komercdarbības pārtraukšanu - vien desmitā daļa.
Īpašuma apdrošināšana ir kritiski svarīga ikvienam biznesam, taču bieži vien ar to nepietiek. Uzņēmumi nedzīvo izolētā vidē – blakus to telpām ir citiem uzņēmumiem vai privātpersonām piederošas telpas, vai arī uzņēmējdarbība tiek veikta nomātā īpašumā. Ja pagarinātājā izcēlies uguns pārmetas uz kaimiņa noliktavu vai izposta nomātas telpas, iestājas civiltiesiskā atbildība par citām personām nodarītajiem zaudējumiem. Lai zaudējumi nebūtu jāatlīdzina pašam, nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) polise.
"Statistika rāda, ka patlaban tikai 30% - 40% mazo uzņēmumu ir CTA polise, un arī tas daļēji panākts tikai tādēļ, ka namīpašnieki līgumā nomniekiem pieprasa iegādāties šādu apdrošināšanu. Taču vienlaikus vēsture māca, ka 40% uzņēmumu, skatot 10 gadu periodu, iestājas atlīdzības gadījums. Tas nozīmē, ka šobrīd tūkstošiem Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu ir absolūti nepasargāti no prāviem zaudējumiem. Tik lieliem, ka tie var novest pat pie maksātnespējas," uz slēptajiem draudiem norāda If civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāja Ilze Gebharde. CTA gadījumi ir pēkšņi un to novēršanai īsti nevar sagatavoties.
Tipiskākie negadījumi esot ūdens un citu šķidrumu noplūde no ražošanas iekārtām, vai noliktavas tehnikas izraisītas avārijas. Neuzmanīgi elektrokāru vadītāji mēdz iebraukt ēkas sienās, salauzt vārtus vai uzmest kravu citai personai piederošam īpašumam. Savukārt ziemās strauji pieaug ugunsnelaimes riski, jo darbinieki kļūst "pārlieku radoši" telpu apsildīšanā, kas noved pie ugunsdrošības noteikumu ignorēšanas, vai smēķē noliktavā.
Ar vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi atlīdzināti tiks arī citam nodarītie zaudējumi uzņēmuma apdrošinātās saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā, pēkšņi un neparedzēti apkārtējai videi nodarītie zaudējumi, kā arī apdrošināšanas gadījuma konstatēšanai nepieciešamās ekspertīzes un izdevumi, kas saistīti ar glābšanas darbiem. Un ja uzņēmuma radītā produkcija novedīs pie kaitējuma pircējam, arī šīs izmaksas ar atbildības par produkta radīto kaitējumu apdrošināšanu var uzņemties apdrošinātājs. Ja vien šādi CTA veidi ir iekļauti polisē.
Darba devēja CTA īpaša nozīme ir uzņēmumos, kuros darbinieki strādā paaugstināta riska apstākļos. Traumas gadījumā polise atlīdzinās ārstēšanas, zāļu un rehabilitācijas izdevumus, ja darba devējs nebūs nodrošinājis atbilstošus darba drošības apstākļus. I. Gebharde uzsver, ka uzņēmuma CTA polise tiek pielāgota katram uzņēmumam individuāli, kopā ar klientu izvērtējot riskus, nepieciešamo apdrošināšanas aizsardzību un izvēloties CTA atbildības limitus. Uzņēmums izvēlas CTA polises segumu un limitus, balstoties uz apdrošinātāja, savu vai citu nozares uzņēmumu pieredzi. Bet tieši paša uzņēmuma pieredze maina skatījumu uz apdrošināšanu. Ja kāds biznesa partneris vai paziņa piedzīvojis apdrošināšanas gadījumu, uzņēmējs nopietnāk izvērtē riskus un, ja ir esoša CTA polise, nereti vēlas palielināt maksimālo atlīdzības limitu.