Pirms ziema pārsteidz – ko svarīgi zināt daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem

Ziemas Latvijā kļūst nepastāvīgas, tomēr gandrīz katru gadu kādā brīdī mūs pārsteidz bieza sniega sega. Šādās situācijās svarīgi parūpēties ne tikai par piebraucamo ceļu un stāvlaukumu tīrīšanu, bet arī par ēku jumtiem.   

Pēkšņi sasnigusi un nenotīrīta sniega sega var kļūt bīstama. Viegls, vienas nakts laikā sasnidzis pūderveida sniegs atkušņa laikā pārvēršas smagā un blīvā masā – tā svars var pieaugt pat 3–4 reizes. Piemēram, tikai 10 cm bieza slapja sniega slāņa svars viena kvadrātmetra platībā var būt ap 40 kg. Tas nozīmē ievērojamu papildu slodzi jumta konstrukcijām. Īpaši uzmanīgiem jābūt Vidzemes un Latgales iedzīvotājiem, jo tieši šajos reģionos parasti izveidojas visbiezākā sniega kārta. Papildu svars, ko rada slapjais sniegs, veicina ne tikai jumta konstrukcijas bojājumus, jo brīdī, kad sniegs sāk kustēties un slīdēt, tas var nolauzt sniega barjeras un notekas, apdraudot gan ēkas iedzīvotājus un viņu īpašumu, gan garāmgājējus. 

Tāpat apdraudējumus var radīt arī lielas lietavas un spēcīgas vētras. Šādos gadījumos visbiežāk problēmas vispirms pamana augšējo stāvu iedzīvotāji. Ja vērsīsies pie apdrošinātāja, tiks izvērtēts, vai jumta bojājumi radušies ilgstoši nenovērstu defektu dēļ vai arī tie ir pēkšņa un neparedzama notikuma, piemēram, spēcīgu vēja brāzmu, sekas. 

Sākoties aukstākam un tumšākam laikam, pieaug elektroenerģijas patēriņš un līdz ar to arī slodze uz mājas elektrotīkliem. Ja elektroinstalācija nav laicīgi pārbaudīta un uzturēta, tas var radīt paaugstinātu ugunsgrēka risku. 

Saskaņā ar normatīvajām prasībām elektroinstalācijas pretestības mērījumi jāveic vismaz reizi 10 gados. Tajā, pirmkārt, būtu jābūt ieinteresētiem mājas iedzīvotājiem, jo daudzdzīvokļu māja ir kopīpašums, un tieši kopīpašnieki ir atbildīgi par īpašuma drošību un tehnisko stāvokli. Savukārt apsaimniekotājs var vērst uzmanību uz pārbaudes nepieciešamību un organizēt tās veikšanu.  

Daudzās ēkās periodiski tiek veiktas apkures sistēmas un stāvvadu hidrauliskās pārbaudes. Tomēr, lai nodrošinātu stabilu apkures sistēmas darbību, ieteicams veikt stāvvadu hidrauliskās pārbaudes reizi gadā pirms apkures sezonas. Īstenojot pārbaudes ar regulāru vizuālo uzraudzību un ātri reaģējot uz konstatētajām nepilnībām, ievērojami samazinās neplānotu bojājumu un noplūžu iespējamība. 

Tuvojoties svētkiem, ne tikai dzīvokļos, bet arī koplietošanas telpās tiek izvietoti dažādi rotājumi. Sveces, laternas un elektriskās virtenes rada svētku noskaņu, taču vienlaikus arī paaugstinātu ugunsbīstamību. Tāpēc pirms svētku rotājumu izvietošanas ir svarīgi pārliecināties par to kvalitāti – nevajadzētu izmantot bojātu un paštaisītu elektroinstalāciju, ekspluatēt vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī savienot tos tā, ka rodas neatbilstoša pārejas pretestība. Tāpat nedrīkst atstāt atklātu liesmu bez uzraudzības. 

Novārtā atstāti ugunsbīstami priekšmeti apdraud ne tikai īpašumu, bet arī cilvēku veselību un dzīvību.   

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pasargā nekustamā īpašuma īpašnieku, biedrību vai apsaimniekotāju atbildību par ēkas un tai piederošās teritorijas izmantošanas rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajām personām, piemēram, cietušajam, kurš paslīd un savainojas uz īpašumam piegulošās ietves, vai automašīnas īpašniekam, kura transportlīdzeklim daudzdzīvokļu biedrības īpašumā uzkrīt koks, kuru būtu bijis laiks nozāģēt. Lielus bojājumus personu veselībai vai īpašumam var radīt arī no ēkas jumta krītošas lāstekas vai sniegs. 

Visbiežākais zaudējumu cēlonis ir krītošs ledus/sniegs, inženierkomunikāciju bojājums, kā arī teritorijas savlaicīga nesakopšana.  

Piemēri no mūsu atlīdzību gadījumiem:

• Ledus uzkritis dārgai, ekskluzīvai automašīnai – zaudējumu apmērs remonta izdevumu segšanai 60 000 €.
• Krītošas lāstekas rezultātā radīti zaudējumi veselībai – zaudējuma apmērs par ārstēšanos 600 €, par morālo kaitējumu 4000 €.
• Sieviete paslīdējusi neapgaismotā kāpņu telpā – zaudējuma apmērs 30 000 €.
• Izcēlies ugunsgrēks no elektrības sadales skapja – izmaksāta atlīdzība limita apmērā 50 000 €, kopējais zaudējumu apmērs bija lielāks. 

Lai ēka ziemas periodā būtu droša un ērta iedzīvotājiem, viesiem un garāmgājējiem, ir vērts parūpēties par dažām profilaktiskām lietām jau savlaicīgi:

• Regulāri pārbaudīt jumta un notekcauruļu stāvokli. Īpaši svarīgi to darīt rudenī, kad notekās var būt sakritušas lapas. Tās savlaicīgi notīrot, tiek novērsti aizsprostojumi un tiek samazināts risks, ka sniegs un ūdens ziemā radīs bojājumus. Nepieciešamības gadījumā organizēt sniega tīrīš anu.
• Informēt iedzīvotājus par elektrodrošības noteikumiem, īpaši svētku laikā. 
• Veikt apkures un ūdensvada sistēmu profilaktiskās pārbaudes pirms sezonas sākuma. 
• Pārskatīt esošās apdrošināšanas polises un pārliecināties, ka tās atbilst faktiskajiem riskiem.