UGUNSGRĒKS

Visbiežāk ugunsgrēki notiek neuzmanības dēļ. Pat tad, ja esat uzmanīgs, tādi ne vienmēr ir citi cilvēki, tādēļ piesardzības nevar būt par daudz. Turklāt jāatceras, ka ugunsgrēku ne vienmēr izraisa neuzmanība - to izraisa arī tehniski bojājumi.

Kāpēc notiek negadījumi?

Biežākie ugunsgrēku izraisītāji ir dzirksteles no apkures ierīcēm, skursteņiem, kamīniem vai dūmvadiem. Neievēroti būvnormatīvi, nekvalificētu speciālistu vai pašrocīgi izbūvētas apkures un elektrosistēmas var kļūt par bumbu ar laika degli. Negadījumus izraisa:

  • bojātas elektroierīces
  • atklāta liesma istabā (piemēram, degoša svece)
  • salūts
  • smēķēšana gultā
  • sērkociņi bērnu rokās
  • tauki uz pannas vai plīts:  ja pannā (vai katlā) ir pārāk liels eļļas/tauku daudzums, tas var aizdegties, piemēram, kad neuzmanīgāk apmaisīsiet pannas saturu.

 

Kā izvairīties no negadījuma?

Daudzi no mums uzskata, ka ugunsgrēks mūs personīgi nevar apdraudēt, ja dzīvojam ķieģeļu vai mūra ēkā, taču ugunsgrēks var izcelties kā mūra, tā arī koka ēkās, tādēļ der atcerēties:

  • Degošas sveces vai sērkociņi nedrīkst atrasties bērniem aizsniedzamās vietās
  • Aizsalušu ūdens cauruļu atkausēšanai izmantojiet karstu ūdeni, nevis atklātu liesmu
  • Neatejiet no plīts, ja pannā vai katlā ir karsta eļļa vai tauki. Tauki un eļļa var viegli aizdegties. Šādu ugunsgrēku nekad nemēģiniet dzēst ar ūdeni, noslāpējiet liesmas ar kādu drēbes gabalu
  • Kuriniet plīti, krāsni vai pirts krāsni ar mēru, pārkurināšana ir viens no biežākajiem ēku aizdegšanās iemesliem. Īpaši jāuzmanās, ja krāsns vai kamīns ilgāku laiku nav kurināti
  • Pārbaudiet paši un ļaujiet speciālistiem pārbaudīt iekšējās elektrosistēmas, un vajadzības gadījumā ļaujiet nomainīt vadus un citas elektrosistēmas elementus
  • Pārbaudiet krāsns caurules un skursteņus. Savienojuma vietām jābūt slēgtām un bez spraugām
  • Nenosprostojiet rezerves izejas, aizkrāmējot priekšā dažādus priekšmetus
  • Izvēloties nekvalitatīvas dzelzs durvis, ugunsgrēka gadījumā – temperatūras iespaidā tās var deformēties un nosprostot jums izeju un glābējiem ceļu pie jums

Dūmu detektors

No 2020. gada 1. janvāra, mājoklī būs jābūt uzstādītam dūmu detektoram, kā arī katrā mājā būs jābūt ugunsdzēšamajam aparātam.

Dūmu detektora skaņas signāls brīdina par sadūmojumu telpās. Tas ir paredzēts, lai izglābtu dzīvību aizmigušiem cilvēkiem, nevis īpašumu. Minimālā prasība ir 1 dūmu detektors dzīvoklī vai pa vienam katrā privātmājas stāvā. To ieteicams izvietot guļamistabā vai gaitenī netālu no guļamistabas durvīm. Dūmu detektoriem jābūt uzstādītiem arī vasarnīcās un dārza mājās.

Detektora cenas atšķiras atkarībā no ražotāja un tā, vai tam ir papildu funkcijas, piemēram, iespēja to savienot ar mobilo telefonu. Detektors ik pa laikam jāpārbauda, parasti to var izdarīt, nospiežot testa pogu, tāpat jānoslauka putekļi, ja nepieciešams, jānomaina baterija.

Kā un kur uzstādīt?
Dūmu detektoru ir ieteicams uzstādīt katrā telpā, kur uzturas cilvēki, tāpat arī gaiteņos un pieliekamajos, izņemot sanitārās telpas un virtuvi. Detektoru ieteicams uzstādīt pie griestiem telpas vidū. Neuzstādi detektorus tuvāk par 10 cm no telpas sienām, kā arī ne tuvāk kā 50 cm no dienas gaismas spuldzēm.  Ja mājā ir vairāki stāvi, uzstādi detektoru trepju augšpusē. Lai uzstādītu detektoru, ne vienmēr nepieciešams izmantot skrūves un urbt griestos caurumus. Dūmu detektoru var uzstādīt arī ar divpusējo līmlenti.

Ugunsdzēšamais aparāts

Mēs iesakām izvēlēties kādu no šo klašu aparātiem: pulvera aparāts (ABC), putu aparāts (AB) vai ķīmiskā šķidruma aparāts (ABF klase). Ugunsdzēšanas aparāts jānovieto brīvi pieejamā un labi redzamā vietā. Ja mājās jau ir ugunsdzēšamais aparāts, pārbaudi tā derīguma termiņu. Tehniskā apkope jāveic atbilstoši ražotāju tehnisko noteikumu prasībām, parasti reizi divos gados.

Apsver iespēju iegādāties arī ugunsdzēsības pārklāju, to var izmantot, dzēšot aizdegušos priekšmetus virtuvē, sadzīves tehniku, kā arī, ja aizdedzies cilvēka apģērbs.

Kas vēl jāievēro, lai mājoklis ir drošībā?

  • Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude jāveic vienu reizi 10 gados, tas ir jādara gan mājās, gan arī dzīvokļos. Tāpat jāveic kontaktu savienojumu pārbaude ar termokameru. Pārbaudi var veikt kvalificēts speciālists.
  • Dabiskās ventilācijas sistēmas jāpārbauda un jātīra vismaz reizi 5 gados, ja mājoklī ir gāzes aparāts, tad reizi 3 gados.
  • Lai mazinātu ugunsgrēku izcelšanās draudus un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, regulāri jāveic tā tīrīšana. Cietā kurināmā apkures ierīces, kas sevī neuzkrāj siltumu ilgāk par 3 stundām, un šo iekārtu dūmvadus tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā. Apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi, tīra un to apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. Šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un gāzes aparāta dūmvadus pārbauda un attīra šādos termiņos: ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā; ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu, keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados. Par tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu.

Kā rīkoties, ja sācies ugunsgrēks?

Ja ugunsgrēks ir tikko izcēlies, varat to nodzēst pats un apturēt tā tālāku izplatību.

Ja nespējat ugunsgrēku nodzēst patstāvīgi, aizveriet telpas, kurās sākusies degšana un zvaniet glābšanas dienestam pa tālruni 112, kā arī palīdziet visiem cilvēkiem izkļūt no telpām.

  • Ja jūtat deguma smaku vai pamanāt telpā dūmus, pārvietojieties rāpus, grīdas tuvumā ir vieglāk pārvietoties un elpot
  • Nekrītiet panikā un centieties nomierināt citus
  •  Ja ir aizdedzies apģērbs, aizsedziet seju ar rokām, nogulieties un velieties pa grīdu. Ja iespējams, apdzēsiet liesmas ar ūdeni vai ko citu, kas gadās pa rokai
  • Pārbaudiet durvis pirms atveriet tās, aiz durvīm var būt liesmas. Ja durvis ir karstas, neatveriet tās un ja iespējams meklējiet citu evakuācijas ceļu
  • Ja no telpas nav iespējams nekavējoties izkļūt, aizbāziet durvju spraugas ar slapju palagu, dvieli vai tml. tad dūmi tik ātri neiekļūs telpā
  • Aizveriet durvis un logus, taču neaizslēdziet tās, izslēdziet ventilatorus, lai neveicinātu liesmu izplatīšanos
  • Pirms elektroierīču dzēšanas, pārliecinieties, ka tās nav pieslēgtas strāvas tīklam
  • Izvairieties no gāzu ieelpošanas, tās var būt ļoti indīgas
  • Ja telpā ir sprādzienbīstami priekšmeti (gāzes baloni, degviela), brīdiniet par to pārējos
  • Meklējot cietušos, sauciet tos. Ņemiet vērā, ka bērni aiz bailēm mēdz paslēpties zem gultas, skapī, istabas stūrī - vietās, kur tie uzreiz nav pamanāmi
  • Pēc cilvēku evakuācijas sniedziet pirmo palīdzību cietušajiem līdz ierodas glābēji
  • Ja jums neizdodas izkļūt ārā, centieties visos iespējamajos veidos dot par sevi ziņu, lai glābēji pēc iespējas ātrāk var jūs atrast. Sniedziet pēc iespējas precīzāku informāciju glābšanas dienesta darbiniekiem
  • Ja esat saviem spēkiem izkļuvuši laukā, ziņojiet par to citiem, lai neviens nesāktu velti jūs meklēt.

Ja Jums ir nekustamā īpašuma apdrošināšana, pēc negadījuma noteikti informējiet par to arī If Atlīdzību daļu.