Biežākās mājdzīvnieku traumas
Neraugoties uz rūpēm, ko veltām savam mājas mīlulim, pastāv dažādi tā veselības un pat dzīvības riski. Kā arī, nereti mājdzīvnieki traumas gūst tieši šķietami drošākajā vidē – savā dzīvesvietā.
Par biežākajām mīluļu traumām stāsta kinoloģe, Dino Zoo suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka un veterinārārste, Dino Zoo Klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe.
Acu traumas pašas nepāriet
Acu traumas var būt dažādas, gan sākot no vieglām (acs radzenes trauma) līdz pat ļoti smagām (acs radzenes čūlas u.c). Tāpat acu traumas var radīt kaķu skrāpējumi vai iekritis svešķermenis. Nereti tās tiek gūtas, arī pastaigājoties mežā, kad acs tiek traumēta, piemēram, ar koka zaru.
Ja acis asaro vai no tām pamani izdalījumus, mīlulis pastiprināti mirkšķina, traumēto aci kasa ar ķepu vai berzē pret guļvietu, tad nekavējoties dodies uz veterināro klīniku.
Izkrišana pa logu - diemžēl gadās visai bieži
Kaķi ir ziņkārīgi dzīvnieki, un diemžēl nereti gadās, ka tie, raugoties uz ārā notiekošo vai cenšoties noķert uz palodzes uzlidojušu putniņu, izkrīt pa logu. Tāpat kā pie jebkuras traumas, arī šai gadījumā jādodas pie veterinārārsta, kurš apskatīs dzīvnieku, veiks diagnostiskos izmeklējumus un novērtēs iespējamo traumu esamību un nopietnību.
Lai pasargātu mīluli no izkrišanas, logus iespējams aprīkot ar tīkliem vai pieliekamām aizsargrestēm, kuras iespējams iegādāties arī Dino Zoo veikalos.
Pat neliels kodums var izrādīties bīstams
Dzīvniekiem savstarpēji sakaujoties, traumas var gūt gan suņi, gan kaķi. Lielu suņu kodumi parasti ir redzami – tie rada asiņošanu, un plēstās brūces ir vizuāli manāmas. Savukārt kaķu un mazu suņu kodumi var nebūt uzreiz redzami. Tomēr koduma vietā zem ādas var izveidoties abscess, kas kļūst pamanāms tikai pēc kāda laika, kad dzīvniekam pazūd apetīte un traumētajā vietā parādās tūska un tā šķiet sakarsusi. Tādēļ, ja ir zināms, ka mīlulis ir saķēries ar kādu citu dzīvnieku, to drošības pēc aizved pie vetārsta. Tāpat, ja mīluli sakodis cits dzīvnieks, noskaidro, vai tas bijis vakcinēts pret trakumsērgu, ja tas iespējams.
Plīsumus, izmežģījumus un lūzumus noteikti atrādi vetārstam
Ceļa krusteniskā saite nodrošina ceļa locītavas stabilitāti. Ja suns pakaļkāju tur paceltu, uz to nebalstās vai balstās minimāli, nekavējoties ir dodies pie veterinārārsta. Saites plīsums sunim ir ļoti sāpīgs un pats no sevis nesadzīst.
Tāpat nereti tiek iegūti arī izmežģījumi. To tipi var būt dažādi, taču saimniekam nekādā gadījumā nevajadzētu pašam censties “ielikt to vietā”. Tikpat dažādi var būt arī lūzumi, turklāt suns var pat neizrādīt, ka ir savainojies, un uzvesties gandrīz tāpat kā ikdienā, par lūzumu liecinot tikai nelielai tūskai tā vietā. Ja ir aizdomas par izmežģījumu vai lūzumu, nekavējies un dodies pie vetārsta, kur Tavu mīluli izmeklēs. Tāpat iespēju robežās nevajadzētu ļaut dzīvniekam kustēties, jo pat nelielas kustības izraisa lielas sāpes.
Auto traumas ne vienmēr iespējams pamanīt
Lai gan šķiet, ka sadursmēs ar automašīnām traumas biežāk gūst klaiņojoši dzīvnieki, arī mājas mīluļi nav no tām pasargāti. Ja mājdzīvnieks ir cietis negadījumā, to nekavējoties jāved pie veterinārārsta – arī tad, ja tas vizuāli izskatās vesels. Iespējams, gūtas iekšējo orgānu traumas, kas vizuāli uzreiz nav pamanāmas.
Ekstremitāšu brūces un lūzumus gūst visbiežāk
Brūces un lauztas ekstremitātes diemžēl mīlulis var gūt teju jebkur – sadursmē ar auto, tiekot sakosts kautiņa laikā, kaut kur skrienot un aizķeroties vai tam virsū uzkrītot smagam priekšmetam. Arī šai gadījumā, izvērtējot situācijas nopietnību, ir jāvēršas pie veterinārārsta. Ekstremitāšu traumas tiek iegūtas visbiežāk, turklāt tās nereti iegūst tieši maza izmēra suņi, kas ir ļoti aktīvi, bet samērā trausli. Jāpiebilst, ja sunim ir kāds ievainojums, labāk griezties pie veterinārārsta, jo neliels sasitums var slēpt diezgan nopietnu ievainojumu.
Kā pasargāt savu mīluli?
Pirms palaist suni brīvībā, lai ar to spēlētos vai dzīvnieks sportotu, ir jānovērtē apkārtējā vide, lai iespēju robežās paredzētu nelaimes, kas var atgadīties. Ja ir salna, suns var paslīdēt, savukārt, ja apkārtnē ir zemu augošu krūmu vai koku zari, dzīvnieks var sadurties, saskrāpēties, traumēt aci vai citas ķermeņa daļas. Tāpat pastaigas laikā jāuzmanās, vai dzīvnieka ceļā nemētājas sasistas stikla pudeles, asas akmens šķembas vai citi asi priekšmeti, uz kā tas var sagriezt ķepas. Ja tomēr gūta griezta brūce, taču tā nav dziļa, to var apkopt mājās pašu spēkiem, bet, ja iegriezums ir dziļāks, jāvēršas veterinārajā klīnikā, lai savainotajai vietai uzliktu šuves.
Vai esi apdrošinājis savu mājdzīvnieku?
Tie mājdzīvnieku īpašnieki, kuri ir saskārušies ar mājas mīluļa ārstēšanas izdevumiem dažādu tā veselības problēmu gadījumā, zina, cik lielas var būt to izmaksas. Veterinārmedicīniskie pakalpojumi dažkārt var izmaksāt vairākus simtus eiro. Tāpēc dzīvnieka veselību ieteicams apdrošināt, jo tādējādi traumu vai akūtu saslimšanu gadījumā veterinārmedicīniskie izdevumi tiks segti.
Populārākie mājdzīvnieku apdrošināšanas gadījumi ir:
- Gremošanas traucējumi
- Dažāda veida traumas
- Ērču kodumi