Nelaimes gadījums darbā – kas par to atbild un kā palīdz apdrošināšana

Par darbinieku drošību un labklājību atbild darba devējs. Likums paredz, ka ikvienam darba devējam, tostarp būvniecības uzņēmumam, ir pienākums nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi – veikt risku novērtējumu, izveidot darba aizsardzības organizatorisko struktūru, piesaistot darba aizsardzības speciālistus, konsultēties ar darbiniekiem un tos instruēt, nodrošināt individuālos aizsardzības līdzekļus un ievērot citas darba aizsardzības prasības.

Ja notiek nelaimes gadījums, vissvarīgākais ir nekavējoties sniegt palīdzību cietušajam. Ja situācija ir nopietna, jāizsauc neatliekamā palīdzība un jāinformē darba devējs – būvdarbu vadītājs vai darba aizsardzības speciālists. Darba devējam ir pienākums izmeklēt notikušā apstākļus, sagatavot atbilstošu aktu. Smagos vai iespējami smagos nelaimes gadījumos tam ir pienākums informēt policiju un Valsts darba inspekciju (VDI).

VDI pārbauda, vai darba devējs ir izpildījis likumā noteiktās saistības, nodrošinot drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, novēršot darba vides faktoru iedarbību uz darbinieku. Ja tiek konstatēta nolaidība vai drošības noteikumu neievērošana, darba devējam var tikt uzlikts pienākums novērst konstatētos pārkāpumus vai naudas sods, vai pat apturēta tā darbība. Savukārt, ja darba devējs nav izmaksājis zaudējumu atlīdzību, cietušais darbinieks var vērsties ar prasību pret darba devēju vai celt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Darba devēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana atlīdzina darbiniekiem viņu materiālos zaudējumus, kas radušies saistībā ar viņu veselībai vai mantai nodarīto kaitējumu darba laikā notikuša negadījuma rezultātā, veicot darba pienākumus un ja VDI konstatē darba devēja atbildību. Apdrošināšana sedz medicīniskos izdevumus, kompensē rehabilitāciju, nepieciešamos medicīniskos palīglīdzekļus, neiegūtās darba algas daļu, kas pārsniedz to, ko kompensē VSAA, un citus ar atlabšanu saistītus izdevumus. Smagākos gadījumos tā pasargā uzņēmumu arī no negaidītiem izdevumiem, piemēram, uzturlīdzekļiem nepilngadīgiem bērniem vai juridiskajiem un tiesāšanās izdevumiem.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem ik gadu darbā dažāda smaguma traumas gūst vairāk nekā 2200 cilvēku, no kuriem aptuveni 10% – būvniecības nozarē. Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, darbu augstumā, ierobežotu laika grafiku un pārslodzi, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm, alkoholisko vielu lietošanu darba laikā. Visbiežāk tiek konstatēti pārkāpumi sastatņu komplektēšanā, aizsargnožogojumu veidošanā, tranšeju sānu malu nostiprināšanā, bīstamu atvērumu nosegšanā, tehnikas izmantošanā, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanā un lietošanā, dokumentācijā un uzraudzībā.

Būvniecībā bieži tiek izmantoti dažādi sildītāji žāvēšanai, kas nereti izraisa ugunsgrēku, kā rezultātā tiek bojātas gan darbinieku privātās mantas, gan tiek apdraudēta darbinieku veselība. Tāpat ir gadījumi, kad, veicot krāsošanas darbus, vēja nesta krāsa vai apgāzta krāsas bundža sabojā darbinieku un citu personu automašīnas.

Katru gadu būvlaukumos notiek arī vairāki smagi un pat letāli negadījumi, kuri visbiežāk saistīti ar darbu augstumā. Piemēram, viens no nesenākajiem nelaimes gadījumiem kādā būvniecības uzņēmumā bija šāds – darbinieks nokrita no aptuveni sešu metru augstuma. Lai gan darbinieks lietoja aizsargķiveri, tomēr drošības jostas netika izmantotas. Pēc kritiena darbiniekam tika konstatēta mugurkaula trauma ar sekojošu paralīzi no vidukļa uz leju. Apdrošināšana atlīdzināja ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumus, kā arī medicīniskos palīglīdzekļus (ratiņkrēslu, speciālu gultu, pacēlājus), zaudētos ienākumus un juridiskos izdevumus vairāk nekā 100 000 eiro apmērā.

Darba devējam kopā ar darbiniekiem noteikti jāizrunā nozares tipiskākie riski, jāiepazīstina ar piemēriem un jāinstruē, kā rīkoties šādās situācijās. Būtiskākais ir rīkoties preventīvi – cik iespējams novērst riskus, apmācīt darbiniekus, nodrošināt darbiniekus ar aizsardzības līdzekļiem un dokumentētām instrukcijām. Tomēr pat ar vislabāko sagatavošanos nelaimes gadījumi var notikt. Tāpēc darba devēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir būtisks atbalsts – tā palīdz ne tikai darbiniekam, bet arī sargā uzņēmuma finansiālo stabilitāti.