Kreisais pagrieziens – kaitinošākais un bīstamākais manevrs

Pat pieredzējušus autovadītājus pagrieziens pa kreisi mēdz padarīt nervozus, un ne velti – tas ir viens no bīstamākajiem manevriem, kas pilsētā bieži kavē satiksmi, bet ārpus pilsētas to dēļ notikušiem negadījumiem mēdz būt smagas sekas. If Apdrošināšanas aprēķini liecina, ka atlīdzības par negadījumiem, kas notikuši neveiksmīga kreisā pagrieziena dēļ, ir trīs reizes lielākas nekā par citiem auto negadījumiem.

​If Apdrošināšana Atlīdzību daļas ekspertu aprēķini liecina, ka vidējais KASKO atlīdzības apmērs ir 811 eiro, taču par ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši, veicot kreiso pagriezienu, tas ir 2268 eiro. Viens no šogad smagākajiem If Apdrošināšanā pieteiktajiem negadījumiem notika jūnijā Rīgā, Graudu ielas un Vienības gatves krustojumā, kad automašīnā Volkswagen Jetta (2012) ietriecās Volkswagen Passat (2002), kā rezultātā cietušais auto bija norakstāms, un aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzība bija 17 700 eiro apmērā.

"Kreisais pagrieziens ir viens no bīstamākajiem manevriem, jo tā sekas, īpaši ārpus apdzīvotām vietām, mēdz būt ļoti smagas. Tas saistīts gan ar lielo ātrumu, gan autovadītāju paradumu neieslēgt vai pārāk vēlu ieslēgt pagrieziena signālu, lai ļautu aizmugurē braucošajiem samazināt ātrumu vai pārkārtoties citā joslā. Tāpat autovadītāji, kuri veic kreiso pagriezienu, ne vienmēr pārliecinās, vai aizmugurē braucošais auto nav uzsācis apdzīšanas manevru, – esam saskārušies ar smagiem negadījumiem, kad autovadītājs laikus sāk palēnināt ātrumu, bet neieslēdz pagrieziena rādītāju, un tas aizmugurē braucošo mudina pieņemt lēmumu par apdzīšanu, taču tad autovadītājs ieslēdz kreisā pagrieziena rādītāju un tūlīt arī sāk menevru," informē If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.

Savukārt pilsētās kreisais pagrieziens, sevišķi, ja tam nav atvēlēta īpaša pagrieziena josla, kaitina pārējos autovadītājus, mudinot uz agresīviem manevriem.

Kā risināt problēmu

"Ir vairāki veidi, kā risināt kreisā pagrieziena problēmu. Ir valstis, kurās satiksme maksimāli tiek organizēta, ierīkojot apļveida krustojumus. Citviet tiek ierīkotas papildu joslas kreisā pagrieziena veikšanai, kā arī luksofora papildsekcijas. Latvijā pilsētu centros bieži vien kreisais pagrieziens ir aizliegts diennakts noslogotākajās stundās. Mēs iesakām autovadītājiem padarīt par ieradumu savlaicīgu pagrieziena rādītāju ieslēgšanu, kā arī uzmanības pievēršanu ne tikai auto priekšā, bet arī aizmugurē notiekošajam. Tiem, kuriem kreisais pagrieziens rada lielu stresu, iesakām apsvērt arī īsākā un ierastā maršruta pārskatīšanu, izvēloties citu, iespējams, nedaudz garāku, taču ātrāku un mierīgāku ceļu, viena kreisā pagrieziena vietā veicot vairākus labos pagriezienu," stāsta Līga Bērziņa.