Punduršpics saēdas smiltis un iet bojā. Gadījums, kas atgādina par mājdzīvnieku riskiem vasarā

Odžu kodumi

Odžu kodumi ir viens no biežākajiem un nopietnākajiem riskiem, kas apdraud mājdzīvniekus vasaras mēnešos. Odze parasti kož, lai aizsargātos, ja dzīvnieks tai pietuvojas pārāk tuvu, piemēram, uzkāpjot virsū vai ziņkārīgi apostot. Sliktākajā gadījumā šis kodums var apdraudēt mīluļa dzīvību, tāpēc, ja ir aizdomas par kodumu, nekavējoties jāsazinās ar veterinārārstu. 

Lai izvairītos no odzes koduma, pastaigās turi mājdzīvnieku pavadā un izvairies no riskantām vietām, piemēram, krūmājiem, izcirtumiem, nekoptām un akmeņainām teritorijām. Ja dodies uz vietām, kur var būt odzes, uzmanīgi vēro apkārtni. Pastaigājoties pa šīm teritorijām, vari pārvietoties ar smagākiem un skaļākiem soļiem, jo odzes jūt zemes vibrācijas un parasti no tām izvairās. 

Saindēšanās

Vasarā saindēšanās gadījumi ir īpaši izplatīti – aizdomas par saindēšanos ir pat divas reizes biežāk nekā ziemā. Bīstamās vielas ne vienmēr ir pamanāmas, un mājdzīvnieks tās var nejauši apēst, piemēram, pagalmā vai dārzā. If pieredzē biežākie saindēšanās iemesli vasarā ir pārtika, piemēram, trekni grila ēdieni, sīpoli, vīnogas un šokolāde. Tāpat arī mīluļi mēdz apēst indīgus augus vai kaitēkļu apkarošanas līdzekļus, piemēram, žurku indi un mēslojumu.

Lai izvairītos no saindēšanās, pievērs uzmanību, kam mājdzīvnieks var piekļūt. Piemēram, ja pavadāt laiku laukos, dārzā vai jaunās vietās, uzraugi savu mīluli īpaši vērīgi. Tāpat svarīgi jau laikus mācīt savu dzīvnieku neēst to, kas atrodas uz zemes. 

 "Arī šķietami nekaitīgs gardums no galda, piemēram, kukurūzas vālīte, var radīt tūkstošiem eiro lielus veterinārārsta izdevumus. Sunim kukurūzas vālīte var būt dzīvībai bīstama, jo kuņģī tā nesagremojas, un tās apēšana var beigties ar operāciju. Mājdzīvnieku var palutināt ar kārumiem, taču vienmēr ir jāpārliecinās, ko viņš drīkst ēst un kādā daudzumā," stāsta Ilze Roce, If Mājdzīvnieku apdrošināšanas vadītāja Baltijas valstīs. 

Smiltis un peldes dabiskajās ūdenstilpnēs

Peldēšanās kopā ar mājdzīvnieku ir aizraujoša vasaras nodarbe, taču, ja suns dodas ūdenī, jāņem vērā dažas lietas. Piemēram, atsvaidzināšanās ūdenī, kurā ir zilaļģes, vai šāda ūdens dzeršana sunim var izraisīt nopietnu saindēšanos. 

Ņem vērā, ka, dzerot ūdeni no piesārņotām dabiskām ūdenstilpēm, piemēram, strautiem vai ezeriem, dzīvnieks var inficēties ar parazītiem vai baktērijām. Tāpēc, lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar ūdeni, pirms peldēšanās vienmēr jāpārliecinās par ūdens kvalitāti. Vienmēr nodrošini mājdzīvniekam svaigu dzeramo ūdeni un neļauj dzert no duļķainām vai piesārņotām vietām.   

Peldēšanās aukstā ūdenī var izraisīt astes pamatnes iekaisumu, bet mitrs kažoks var veicināt mitro dermatītu jeb akūtu ādas iekaisumu, tāpēc pēc peldes vienmēr nosusini savu mīluli. 

Pirms vai pēc peldēm suņi bieži arī rotaļājas pludmales smiltīs, taču rotaļu laikā norītās smiltis var radīt nopietnas veselības problēmas un smagākajos gadījumos pat apdraudēt dzīvību. “If pieredzē šovasar reģistrēts gadījums, kad punduršpics pēc smilšu saēšanās tika nogādāts veterinārajā klīnikā. Tur sunim tika konstatēta kuņģa dilatācija – ļoti nopietns veselības stāvoklis, kas šajā gadījumā diemžēl beidzās letāli,” stāsta I. Roce. Saistībā ar suņa ārstēšanu un bojāeju tā saimniekam tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 2000 eiro apmērā.

Karstums 

Dzīvniekiem ar biezu kažoku karstums var būt daudz grūtāk panesams nekā cilvēkiem. Cilvēki atdziest, svīstot gandrīz visā ķermeņa virsmā, bet suņiem šis process notiek elsojot un svīstot caur ķepu spilventiņiem. Karstā un mitrā laikā tas var būt apgrūtinoši. Pārkaršana var izraisīt karstuma dūrienu, kas smagākos gadījumos var apdraudēt dzīvnieka dzīvību. Tāpēc karstākajā dienas laikā nodrošini mājdzīvniekam ēnu un iespēju uzturēties vēsā vietā, bet pastaigas sakarsuša asfalta dēļ labāk atlikt uz agru rītu vai vēlu vakaru.

Der atcerēties, ka karstā dienā automašīnas salonā temperatūra var kļūt vairākas reizes augstāka nekā ārā, tāpēc noteikti neatstāj mājdzīvnieku automašīnā pat ne uz īsu brīdi! 

Kukaiņu kodumi un dzēlieni 

Vasarā ir grūti izvairīties no lapsenēm, odiem un ērcēm. Tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki uz kodumiem un dzēlieniem var reaģēt atšķirīgi. Ja mīluli sakodis vai sadzēlis kukainis, īpaši purna vai ķepas rajonā, tas var radīt izteiktas sāpes un diskomfortu. Dažkārt var rasties arī alerģiska reakcija, kas izraisa simptomus, piemēram, pietūkumu vai elpošanas traucējumus, tāpēc svarīgi pēc iespējas mazināt mīluļa saskari ar kukaiņiem, piemēram, izvairoties no lapseņu pūžņiem un neatstājot brīvi pieejamus saldus produktus, kas tos piesaista.

Ērces joprojām ir aktīvas, tāpēc jāturpina izmantot efektīvi līdzekļi to atbaidīšanai un iznīcināšanai. Tās var viegli pieķerties dzīvnieka kažokam un nonākt arī mājoklī, tāpēc pēc katras pastaigas pārbaudi mīluļa kažoku. Ja atrodi ērci, uzmanīgi izņem to ar speciālu ērču izņemšanas rīku vai pinceti. Pēc tam novēro mājdzīvnieka uzvedību un aizdomīgu simptomu gadījumā noteikti vērsies pie veterinārārsta.