Vienlaikus tikai 18 % iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājoklis ir gatavs dabas stihijām, savukārt gandrīz puse jeb 47 % atzīst pretējo. Savukārt 35 % norāda, ka nav pārliecināti par sava mājokļa gatavību dažādiem laikapstākļu riskiem.
Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji nav pārliecināti ne tikai par savu mājokļu gatavību, bet arī par pašvaldību rīcību lielu dabas stihiju gadījumā. Vairāk nekā trešdaļa jeb 35 % Latvijas iedzīvotāju nejūtas pārliecināti par palīdzības pieejamību ekstremālu laikapstākļu situācijās, savukārt tikai 2 % jūtas ļoti pārliecināti. Visvairāk šaubas par pašvaldību gatavību šādām situācijām pauž Rīgas un Latgales iedzīvotāji – abos reģionos to norāda 38 % respondentu. Savukārt Vidzemē šis rādītājs ir zemāks – 29 %. Tikmēr Kurzemē iedzīvotāji biežāk nekā citos reģionos atzīst, ka drīzāk uzticas pašvaldību spējai reaģēt ekstremālu laikapstākļu gadījumos.
“Pēdējo gadu pieredze rāda, ka laikapstākļu radītie bojājumi var skart gan jaunākus, gan vecākus īpašumus. Daudzos gadījumos būtisku ietekmi rada ne tikai paši laikapstākļi, bet arī īpašuma tehniskais stāvoklis un apkārtējā vide. Cilvēki bieži koncentrējas uz pašu mājokli – uz to, kas notiek tā iekšienē, taču svarīgi pievērst uzmanību arī apkārtējai teritorijai, lietus ūdens novadīšanai un īpašuma tehniskajam stāvoklim kopumā. Savlaicīga sagatavošanās palīdz ne tikai mazināt iespējamos zaudējumus, bet arī ļauj izvairīties no neplānotiem remontdarbiem, papildu izdevumiem, kā arī laika, kas vēlāk jāiegulda seku novēršanā,” norāda If Apdrošināšanas īpašuma atlīdzību regulētāja Zaiga Kaire.
Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc tieši vētras – 38 % respondentu norāda, ka tās rada vislielākās bažas. Savukārt plūdus kā satraucošāko risku min 14 % iedzīvotāju. Vienlaikus tikai neliela daļa sabiedrības jūtas pilnībā gatavi šādiem laikapstākļiem – piemēram, tikai 2 % iedzīvotāju norāda, ka jūtas pilnībā gatavi stiprām vētrām, bet tikai 1 % – stiprām lietusgāzēm un pēkšņiem plūdiem.
Biežākie laikapstākļu radītie bojājumi vasaras sezonā ir applūdušas telpas, bojāti jumta segumi, izsisti logi, vēja nogāzti koki, kā arī bojāts pagalma aprīkojums un siltumnīcas. Negadījumi notiek pēkšņi – intensīvas lietusgāzes, krusa vai stiprs vējš būtiskus bojājumus var radīt pat dažu minūšu laikā. Visbiežāk būtiski bojājumi rodas situācijās, kad īpašuma tehniskais stāvoklis ilgstoši nav pārbaudīts vai nepieciešamie uzturēšanas darbi atlikti.
Dzīvokļu īpašumos biežāk novērojamas problēmas, kas saistītas ar kopīpašuma konstrukcijām – nav savlaicīgi veikti jumtu remontdarbi, nolietojušās hidroizolācijas vietas, aizsērējušas noteksistēmas. Privātmājām biežāk novērotas hidroizolācijas nolietojuma radītās sekas, piemēram, bojājumi jumta logu vai skursteņu pieslēguma vietās, kā arī apkārtējās infrastruktūras ietekme. Zaudējumu apmēru var ietekmēt netīrīti novadgrāvji, aizaugušas vai nepietiekami uzturētas meliorācijas sistēmas, neattīrītas pilsētvides noteksistēmas.
Lai mazinātu iespējamos riskus, If Apdrošināšanas eksperti pirms vasaras sezonas iesaka savlaicīgi pārbaudīt mājokļa jumta, hidroizolācijas un noteksistēmu tehnisko stāvokli, iztīrīt noteksistēmas, kā arī pārliecināties, ka pagrabi un zemākās telpas ir pietiekami aizsargātas pret ūdens ieplūšanu. Vietās, kur pastāv applūšanas risks, vērtīgākās mantas vajadzētu glabāt virs grīdas līmeņa. Tāpat ieteicams nostiprināt vai novākt pagalmā esošos priekšmetus, kas stipra vēja laikā var tikt aizpūsti.
Aptaujas dati arī liecina, ka vairāk nekā puse jeb 54 % iedzīvotāju uzskata – mājokļa apdrošināšana palīdzētu pēc lielas dabas stihijas. Neparedzami laikapstākļi vasaras sezonā kļūst arvien biežāki, tāpēc svarīgi ir ne tikai laikus rūpēties par preventīviem drošības pasākumiem, bet arī izvērtēt atbilstošu īpašuma apdrošināšanu.
Savukārt Baltijas valstu dati liecina, ka preventīvus pasākumus mājokļu aizsardzībai visretāk veic Igaunijas iedzīvotāji – 72 % respondentu norādījuši, ka pēdējā gada laikā nav darījuši neko, lai pasargātu mājokli no dažādām dabas stihijām. Latvijā šādu iedzīvotāju ir 65 %, savukārt Lietuvā – 63 %. Vienlaikus Lietuvas iedzīvotāji biežāk nekā Latvijā un Igaunijā uzskata, ka mājokļa apdrošināšana palīdzētu mazināt laikapstākļu radīto postījumu sekas.
*If Apdrošināšanas veiktajā aptaujā Latvijā piedalījās 1002 respondenti.