Stress darbā īpaši bieži skar cilvēkus aktīvākajā darbspējas vecumā – no 25 līdz 54 gadiem –, kad ikdienā jāspēj sabalansēt profesionālie pienākumi ar personīgo dzīvi un dažādiem sadzīves jautājumiem. Šajā dzīves posmā cilvēkiem bieži vien ir lielāka atbildība gan darbā, gan ārpus tā, kas var veicināt papildu spriedzi.
Biroju kultūra joprojām dominē
Aptaujas dati liecina, ka darba organizācija Latvijā joprojām lielākoties balstās uz klātienes darbu – 40 % iedzīvotāju strādā birojā. Tikmēr 19 % strādā hibrīdā režīmā, apvienojot darbu birojā un attālināti, bet 15 % lielākoties strādā no mājām.
“Rezultāti liecina, ka pēc attālinātā darba uzplaukuma pandēmijas laikā daudzās organizācijās biroju kultūra joprojām saglabā nozīmīgu lomu. Vienlaikus elastīgāki darba modeļi var palīdzēt labāk plānot savu dienu, tomēr tie ne vienmēr nozīmē mazāk stresa. Daudziem izaicinājums ir skaidri nodalīt darba un privāto dzīvi, īpaši gadījumos, kad darbs tiek veikts no mājām vai dažādās vietās,” saka If Apdrošināšana Baltijas IT personāla vadītāja Jolanta Prunte.
Fiziskās aktivitātes palīdz atslēgties no darba
Lai atgūtu līdzsvaru un mieru pēc saspringtas darba dienas, arvien vairāk cilvēku izvēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Aptaujas dati liecina, ka 38 % iedzīvotāju norāda – sports palīdz atslēgties no darba, savukārt vēl 34 % atzīst, ka tas palīdz vismaz dažkārt.
Īpaši izteikti tas redzams gados jaunāku cilvēku vidū – vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 44 % respondentu norāda, ka fiziskās aktivitātes palīdz atslēgties no darba, savukārt vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem to atzīmē 40 % iedzīvotāju. Līdzīga tendence novērojama arī galvaspilsētā dzīvojošo vidū, kur sportu biežāk izmanto kā veidu, kā atpūsties pēc darba un mazināt darba radīto stresu.
Kustība un atpūta – vienkārši veidi stresa mazināšanai
Regulāras fiziskās aktivitātes var būt viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt stresu un uzlabot pašsajūtu. Kā norāda J.Prunte, kustība un rūpes par savu labsajūtu ir svarīgs elements arī darbinieku labbūtībā.
“Fiziskās aktivitātes ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt spriedzi pēc darba dienas. Mēs redzam, ka darbinieki, kuri regulāri kustas un atrod laiku atpūtai, bieži vien jūtas enerģiskāki, motivētāki un spēj labāk koncentrēties darbam. Tāpēc darba devējiem ir būtiski pievērst uzmanību darbinieku labbūtībai un veicināt rūpes gan par fizisko, gan mentālo veselību,” uzsver J.Prunte.
Tam nav obligāti jābūt intensīvam sportam – arī vienkāršas aktivitātes var palīdzēt uzlabot pašsajūtu. Ieteicams izvēlēties aktivitātes, kas sagādā prieku un neprasa sarežģītu sagatavošanos, piemēram, pastaigas, skriešanu, braukšanu ar velosipēdu, vieglus treniņus vai staipīšanās vingrinājumus mājās. Pat 20 līdz 30 minūtes kustības dienā var palīdzēt mazināt spriedzi un atjaunot enerģiju pēc nogurdinošas darba dienas.
Brīvdienās labs veids, kā izkustēties un vienlaikus atpūsties, var būt pastaigas svaigā gaisā, pārgājieni dabā vai arī laika pavadīšana kopā ar draugiem vai ģimeni. Arī dārza darbi pavasarī var būt labs veids, kā izkustēties un vienlaikus pavadīt vairāk laika svaigā gaisā.
Svarīgi ir arī skaidri nodalīt darbu no atpūtas. Piemēram, ieteicams noteikt konkrētu vietu mājās, kur tiek veikti darba pienākumi, lai pārējā dzīves telpa būtu saistīta ar atpūtu un mieru. Tāpat vakarā pirms gulētiešanas ieteicams nestrādāt un samazināt viedierīču lietošanu, to vietā izvēloties mierīgākas aktivitātes, piemēram, grāmatas lasīšanu vai adīšanu.
*If Apdrošināšanas veiktajā aptaujā Latvijā piedalījās 1002 respondenti.