Galvenā izvēlne

Pētījums: Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas autovadītāju brauciena laikā izmanto mobilo tālruni

70 procenti Latvijas autovadītāju, braucot ar automašīnu, lieto mobilo tālruni. Teju puse jeb 48 procenti izmanto savu viedtālruni navigācijai, 35 procenti veic zvanus un sarunājas, izmantojot austiņas, un 14 procenti klausās iecienītu mūziku. Taču vairāk nekā desmitā daļa atzīst, ka veic sarunas pa telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu, kamēr 9 procenti sērfo internetā un raksta īsziņas.

If Apdrošināšana veica pētījumu Baltijas valstīs par mobilo telefonu lietošanu, vadot automašīnu. Pētījumā noskaidrots, ka no Baltijas valstīm visaktīvāk mobilo telefonu braukšanas laikā izmanto latvieši (70 procenti), pēc tam seko igauņi (68 procenti), bet lietuvieši (65 procenti).

Visvairāk sarunas pa telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu, veic igauņi (13 procenti), tad latvieši (12 procenti), bet retāk – lietuvieši (10 procenti). Baltijas kaimiņvalstu autovadītāji braukšanas laikā lieto internetu vai apmainās ar rakstiskām ziņām: 10 procentu lietuvieši atzinuši tā darām, 9 procenti – latviešu, 8 procenti – igauņu.

Mūsdienu problēma

Kā stāsta If Apdrošināšanas Atlīdzību nodaļas vadītāja Latvijā Līga Bērziņa, lai arī Ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka braukšanas laikā nav atļauts veikt paralēlas ar braukšanu nesaistītas darbības, mobilā telefona lietošana automašīnās mūsdienās ir kļuvusi par lielu problēmu. Pētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedrība tam vēl nepievērš pietiekamu uzmanību.

“Tehnoloģiju attīstība ir novedusi pie tā, ka mūsu ikdiena ir tik ļoti cieši saistīta ar viedtālruņiem, ka mēs vairs nevaram no tiem izvairīties, pat pārvietojoties ar automašīnu. Pat braucot vien dažas sekundes un pāris metrus, bieži vien fokuss joprojām ir uz tālruni un autovadītāji var nepamanīt, kas notiek uz ceļa. Diemžēl, bet dažreiz šie daži mirkļi var pārvērsties par nepatīkamām sekām, iespējams pat uz visu mūžu,” saka L.Bērziņa.

Visās trīs valstīs aptaujātie vīrieši sacīja, ka automašīnās tālruņus izmantojuši daudz biežāk nekā sievietes. Latvijā braukšanas laikā mobilo telefonu izmantojuši 78 procenti vīriešu un 61 procents sieviešu. Savukārt Lietuvā 73 procenti vīriešu atzina, ka izmantojuši tālruni braukšanas laikā un 57 procenti sievietes, Igaunijā šī attiecība ir 73 procenti un 63 procenti.

“Analizējot bīstamo braukšanas paradumu statistiku, var izdarīt secinājumu, ka sievietes ir divtik priekšzīmīgākas: Latvijā 9 procenti sieviešu un 15 procenti vīriešu atzina, ka zvana pa telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu. Līdzīga attiecība ir arī Igaunijā: 8 procenti sieviešu un 17 procentu, bet Lietuvā – 7 procentu sieviešu un 13 procentu vīriešu. Statistika nav labvēlīga vīriešiem, apskatot arī ziņu rakstīšanas un interneta lietošanas paradumus,” saka L.Bērziņa. 

Visās valstīs tālruni automašīnā biežāk izmantoja respondenti ar lielākiem ienākumiem un jaunāki vai pusmūža respondenti.

Gados jaunāki autovadītāji visvairāk lieto mobilo telefonu

Latvijā respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem visaktīvāk izmanto mobilo tālruņu sniegtās iespējas. If pārstāve atzīmē, ka tieši vecums vislabāk atspoguļo dažādu paaudžu paradumus.

 “No visām vecuma grupām 35 līdz 44 gadus veci Latvijas autovadītāji visvairāk sērfo internetā un raksta īsziņas pie stūres (17 procenti), tikmēr vecuma grupā 45 līdz 54 gadi vien 4 procenti atzina šo netikumu. Kamēr autovadītāji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem visretāk veic tālruņa zvanus bez brīvroku sistēmas (5 procenti), tikmēr vecuma grupā 35 līdz 44 gadi to dara divreiz biežāk (16 procenti),” stāsta L.Bērziņa. 

“Salīdzinot ar Latvijas rezultātiem, Lietuvas jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem neraugās tik atbildīgi – 24 procenti atzina, ka mobilo telefonu izmanto īsziņu rakstīšanai un sērfošanai internetā, vadot automašīnu. Pēc tam seko Igaunija, kur visvairāk atzina to darām vecuma grupā 25 līdz 34 gadi (16 procenti),” norāda L.Bērziņa.

Rezultāti liecina, ka respondenti vecumā no 55 līdz 65 gadiem mobilo tālruni transportlīdzeklī izmanto visretāk, tāpat arī mazpilsētās tas tiek izmantots daudz retāk nekā Pierīgā un Rīgā.

Aptauju If Apdrošināšana veica sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Inspired UM”, tajā piedalījās 1000 respondentu.