Galvenā izvēlne

Aptauja: Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto videoreģistratorus

Pēdējos gados videoreģistratoru izmantošana ir vairākkārt bijusi noderīga gan satiksmes negadījumu cēloņu noskaidrošanā, gan izpratnes vairošanā par satiksmes kultūru kopumā. Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto videoreģistratorus, no kuriem 50 procenti atzīst, ka ir patiešām guvuši labumu no to izmantošanas, atklāj If Apdrošināšana veiktā aptauja Baltijas valstīs.  

Puse no autovadītājiem videoreģistratoru atzīst par noderīgu

Kamēr šodien 20 procentu autovadītāju Latvijā izmanto videoreģistratorus, tikmēr Igaunijā 22 procenti, bet Lietuvā visvairāk – 23 procenti. Tomēr skaitļi būtiski atšķiras attiecībā uz ieguvumiem no reģistratoriem – 87 procenti lietuviešu atbildēja, ka videoreģistratori ir noderīgi, tikmēr Latvijā tie ir 54%, bet Igaunijā tikai 44%. Kā atklāj If Atlīdzību nodaļas vadītāja Latvijā Līga Bērziņa, Latvijā videoreģistrators arvien biežāk vieš skaidrību par patiesajiem negadījuma apstākļiem un palīdz atrisināt strīdus par ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem, atklājot gājēju, velosipēdistu vai autovadītāju izturēšanos uz ceļa.  

Pastāv situācijas, kad ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki nepiekrīt lēmumiem, ar kuriem noteiktas vainīgās personas vai fiksēti negadījuma apstākļi. Šādos gadījumos videoreģistrators ir ļoti noderīgs, lai risinātu problēmu. Piemēram, tas īpaši attiecas uz situācijām, kad tiek mainītas braukšanas joslas vai veikta pārkārtošanās starp braukšanas joslām, stāsta L.Bērziņa. 

Materiāls parāda patiesību

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, Latvijā videoreģistratorus izmanto 24 procenti vīriešu un 15 procentu sieviešu. Savukārt tikai ceturtdaļa vīriešu neplāno uzstādīt videoreģistratoru savā automašīnā. Visvairāk reģistratoru izmantošanu ir iecienījuši autovadītāji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, savukārt autovadītāji vecuma grupā 25 līdz 34 gadi (70 procenti) atzinuši, ka tas ir noderējis.

Pēc L.Bērziņas teiktā, videoreģistratoru materiāli kā zādzības, tā arī negodīgas vai vienkārši noziedzīgas rīcības gadījumā var kļūt par pierādījumu. “Ir novērota situācija, kad sastrēguma laikā priekšā braucošais transportlīdzeklis pēkšņi sāk braukt atpakaļgaitā un saduras ar aiz muguras stāvošu automašīnu. Negodīgs autovadītājs var apgalvot, ka viņš nav braucis atpakaļgaitā, un apsūdzēt otra transportlīdzekļa vadītāju par drošas distances neievērošanu. Šādos gadījumos videoreģistratora materiāls var parādīt, kā tas bija patiesībā,” stāsta L.Bērziņa.

L.Bērziņa atklāj, ka If Apdrošināšana vēsturē ir bijuši gadījumi, kad videoreģistratora materiāls ļāvis atklāt faktu, kam no pirmā acu uzmetiena šķita grūti noticēt. “Kāds agresīvs autovadītājs bija uzskatījis, ka priekšā braucošā automašīna viņam bija ceļā patraucējusi, apdzina to un “audzināšanas nolūkos”, priekšā piebraucot, strauji nobremzēja, kā rezultātā notika sadursme. Bez videoreģistratora šādu situāciju būtu daudz sarežģītāk atklāt un noskaidrot vainīgo pusi. Jo iesaistīto autovadītāju liecības, kā saprotams, bija krasi atšķirīgas un pretrunīgas.”