Galvenā izvēlne

Tikai 29% Latvijas iedzīvotāju mājoklī ir ugunsdzēšamais aparāts

If Apdrošināšanas veiktajā aptaujā 69% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņu mājoklī nav nekādu palīglīdzekļu uguns nodzēšanai, ja mājoklī kas aizdegtos. Nekādu palīglīdzekļu uguns nodzēšanai nav 81% dzīvokļu un 40% privātmāju, kā arī rindu un dvīņu māju.

Tuvojoties jaunajam gadam, aktuālāks kļūst jautājums par dūmu detektoru uzstādīšanu mājokļos. Bet no 2020. gada 1. janvāra spēkā stājas arī cita prasība - visās privātmājās jānodrošina ugunsdzēšamais aparāts. Aptaujā noskaidrots, ka Ugunsdrošības noteikumu obligāto prasību ir izpildījuši 59% privātmāju īpašnieki, un viņu mājā ir vismaz viens ugunsdzēšamais aparāts. Ugunsdzēšamais aprāts šobrīd ir tikai 17% dzīvokļu.

Nepieciešams katrā mājas stāvā un lietošanas kārtībā

Pa vienam ugunsdzēšamajam aparātam ir ieteicams turēt katrā privātmājas stāvā. Aptauja parādīja, ka divi vai vairāki ugunsdzēšamie aprāti šobrīd ir tikai 17% māju. Ugunsdzēšanas aparāts jānovieto brīvi pieejamā un labi redzamā vietā, piemēram, virtuves vai guļamistabas tuvumā.

Tas, ja mājoklī jau ir ugunsdzēšamais aparāts, diemžēl nenozīmē, ka tas ir lietošanas kārtībā. Svarīgi vismaz reizi gadā veikt ugunsdzēšamā aparāta vizuālo apskati, pārbaudot, vai aparātam nav korozijas, ir atbilstošs spiediens un gumijas caurulē nav defektu. Aparāta tehniskā apkope jāveic ne retāk kā reizi piecos gados, atbilstoši ražotāju prasībām.

Ugunsgrēki – vienlīdz bieži gan privātmājās, gan dzīvokļos

Kaut arī ugunsdzēšamajam aparātam no nākamā gada janvāra jābūt privātmājās, to ir svarīgi turēt arī dzīvokļos.

“Ugunsdzēšamais aprāts un dūmu detektori jāuzstāda ne jau tikai jauno prasību dēļ, bet, lai parūpētos par sava īpašuma un ģimenes drošību. Pēc If Apdrošināšanas datiem ugunsgrēki vienlīdz bieži notiek gan dzīvokļos, gan privātmājās. Biežākie aizdegšanās iemesli ir būvnormatīvu pārkāpumi, piemēram, ugunsdrošās atdales izbūves nepilnības un trūkumi, kā arī bojājumi elektroinstalācijā. Ugunsgrēkus aizsāk arī sodrēju aizdegšanās dūmvados un bez uzraudzības atstātas sveces,” stāsta If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Iveta Briede.

Zaudējumi parasti ir daudzkārt lielāki, ja ugunsgrēks noticis tieši privātmājā. Lielākā If izmaksātā atlīdzība par ugunsgrēkā nodegušu privātmāju šogad bija 270,5 tūkstoši eiro. 

Iespēja novērst lielāku nelaimi

Ugunsdzēšamais aparāts ļaus pašiem nodzēst uguni, ja aizdegšanās ir sākuma stadijā. Ja aizdegšanās ir neliela, piemēram, sāk degt Adventes vainags, ātra reakcija ļaus pasargāt mājokli no lielākiem postījumiem.

“If Apdrošināšanas pieredzē bijuši vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji paši ir veiksmīgi novērsuši lielāka ugunsgrēka sākšanos. Šādā situācijā mājokļa apdrošināšana atlīdzinās ne tikai radušos iedzīves un dzīvokļa bojājumus, bet arī ugunsdzēšamā aparāta atkārtotu iegādi vai uzpildi. Vienmēr svarīgi izvērtēt aizdegšanās lielumu un telpu piedūmojuma līmeni. Ja telpas ir piedūmotas un pastāv briesmas veselībai un dzīvībai, pašiem mēģināt dzēst noteikti nevajag, tad iespējami ātri jāpamet telpas un jāizsauc ugunsdzēsēji,” uzsver If Apdrošināšanas Privātpersonu īpašuma produkta vadītājs Endijs Melecis.  

Starp kaimiņiem – igauņi piesardzīgākie 

Starp kaimiņvalstīm igauņi ir piesardzīgākie, tur vismaz viens ugunsdzēšamais ir 37% mājsaimniecību, bet Lietuvā tikai katrā ceturtajā mājsaimniecībā. 

Ugunsdzēšamie aparāti nav vienīgie rīki, ko cilvēki ir gatavi izmantot, ja mājoklī aizdegtos kāds priekšmets. 3% no Latvijas iedzīvotājiem mājās ir arī uguns pārklājs, ko var izmantot, dzēšot aizdegušos priekšmetus virtuvē, piemēram, pannu, sadzīves tehniku, kā arī, ja aizdedzies cilvēka apģērbs. Igaunijā uguns pārklājs ir 15% mājsaimniecību.

Aptauju If Apdrošināšana veica sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Inspired UM”, katrā valstī tajā piedalījās 1000 respondentu.