Lai gan apkārtnes sakopšanas darbi, iespējams, šķiet nekaitīgi, tie var radīt negaidītus apdraudējumus. If Apdrošināšana ir novērojusi, ka siltajā sezonā pieaug to negadījumu skaits, kas saistīti ar zāles pļaušanu, krāsošanas vai pat vienkāršiem zemes rakšanas darbiem. Visbiežāk cieš automašīnas, logi, bet nereti arī cilvēki.
Lidojoši akmentiņi un citi “atradumi” zālē
Viens no vasarā biežāk sastopamajiem negadījumiem notiek, kad pļaušanas laikā zāles pļāvējs trāpa pa zālē esošu akmentiņu vai citu cietu priekšmetu. Zāles pļāvēja asmeņi šādu objektu var ar spēku lielā ātrumā aizsviest ļoti tālu, kā rezultātā tiek sabojāta automašīna, logs vai cieš garāmgājējs.
If Apdrošināšanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāja Baltijas valstīs Ilze Gebharde norāda, ka atlīdzība par auto nodarītiem bojājumiem var svārstīties no 500 līdz 1500 eiro, tomēr ir iespējami gadījumi, kad viens akmentiņš var netīšām trāpīt, piemēram, luksusa klases auto, un tad remonts izmaksās vairākus tūkstošus eiro.
“Visbiežāk tiek bojātas automašīnas – saskrāpēta virsbūve, bojāti logi. Taču mēdz būt arī nopietnāki negadījumi. Viens no iespaidīgākajiem, – pļaujot zāli pie muižas ēkas, no traktoriņa apakšas tika izsviests 10 cm garš metāla priekšmets, kas caururba muižas durvis. Par laimi, pie tām tajā brīdī neviens nestāvēja,” pieredzē dalās I. Gebharde.
Tāpēc pirms zāliena pļaušanas ir būtiski apskatīt teritoriju – aizvākt lielākus akmeņus, zarus, bērnu rotaļlietas vai citus priekšmetus, kas var potenciāli kļūt par bīstamiem ieročiem. Šādi priekšmeti var savainot cilvēkus vai mājdzīvniekus, kā arī nodarīt kaitējumu ne tikai savam, bet arī citu īpašumam.
Teritorijas sakopšana, koki un krūmi
Tāpat ļoti biežs zaudējumu cēlonis ir dažādi citi teritorijas sakopšanas vai labiekārtošanas darbi, piemēram, koku un krūmu griešana, zāģēšana, kas rada riskus, krītot zariem vai instrumentiem. Šādu krītošu priekšmetu rezultātā salīdzinoši bieži tiek bojātas apakšā stāvošās vai garām braucošās automašīnas. Tāpat gadījumos, ja īpašumā esošajā teritorijā bojātie koki vai to zari nav laikus nozāģēti, lielākā vējā krītoši zari un koki ir liels risks automašīnām un garāmgājējiem.
Krāsošanas darbi – neredzams drauds automašīnām
Vēl viens biežs vasaras sezonas darbs gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu un biroju ēkās ir ēku fasāžu un žogu krāsošana. Lai gan sākotnēji šķiet, ka šis varētu būt darbs ar zemu risku, tomēr mēs kā apdrošinātāji arvien biežāk fiksējam krāsošanas darbu rezultātā radītus bojājumus automašīnām, kas atradušās tuvumā.
“Viena krāsošanas reize var sabojāt pat vairākas automašīnas. Vējš šādos darbos nav labs sabiedrotais, jo tas “iznēsā” krāsu vai laku, kas nosēžas uz automašīnu virsbūvēm. Tīrīšana vai pulēšana var nebūt efektīvs risinājums, un bieži nepieciešama pilnīga virsbūves pārkrāsošana. Šādos gadījumos zaudējumu summa var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro,” norāda I. Gebharde.
Eksperte aicina pirms krāsošanas darbu uzsākšanas rūpīgi izvērtēt laikapstākļus un nepieciešamos drošības pasākumus. Tāpat ieteicams informēt kaimiņus un palūgt pārvietot vai apklāt tuvumā novietotās automašīnas.
Komunālo tīklu bojājumi – reti, bet ļoti dārgi
Retāk notiek arī negadījumi, kad apkārtnes labiekārtošanas darbu laikā tiek bojātas pazemes komunikācijas – elektrības, gāzes vai ūdens vadi. Visbiežāk tas notiek, stādot kokus, ceļot žogus, izbūvējot ietves vai veicot citus rakšanas darbus.
Šādi gadījumi var izraisīt ļoti nopietnas sekas, sākot no apkārtnes iedzīvotāju palikšanas bez elektrības vai ūdens un beidzot ar bīstamām gāzes noplūdēm. Pat vienkāršs ūdensvada bojājums var izraisīt applūšanu, kas rada tūkstošiem eiro vērtus zaudējumus.
“Pirms jebkādiem rakšanas darbiem ir ļoti svarīgi sazināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem – viņi var norādīt, kur atrodas pazemes tīkli. Šī nelielā drošības investīcija var palīdzēt vēlāk izvairīties ne tikai no zaudējumiem, bet arī no bīstamām situācijām,” atgādina I. Gebharde.