Indīgas sēnes. If Mājdzīvnieku apdrošināšanas praksē bijuši vairāki gadījumi, kad dzīvnieki guvuši nopietnus gremošanas traucējumus, apēdot sēnes. Daļa sēņu ir bīstamas pat nelielos daudzumos, tāpēc ieteicams uzmanīt, lai suns pastaigas laikā neapēd neko aizdomīgu. Ja redzams, ka suns tomēr košļā kādu sēni, to nekavējoties jāizņem no mutes un jāsāk novērošana. Pirmie simptomi pēc saindēšanās var būt vemšana, caureja vai pēkšņs nespēks. Šādos gadījumos steidzami jādodas pie veterinārārsta.
Zīles un kastaņi. Rudenī bieži sastopamie kastaņi un zīles suņiem nereti kļūst par rotaļlietu, taču tie var būt dzīvībai bīstami, jo zīļu sastāvā ir tanīns, kas kairina gremošanas traktu, bet kastaņi ir toksiski un var izraisīt gan smagus saindēšanās simptomus, gan fizisku zarnu nosprostojumu. “Pagājušajā rudenī saskārāmies ar gadījumu, kad 40 kg smags veimārietis norija veselu kastani. Tas iesprūda tievajā zarnā, tādēļ bija nepieciešama operācija, kuras izmaksas pārsniedza 1000 eiro,” stāsta If Mājdzīvnieku apdrošināšanas produkta vadītāja Ilze Roce.
Gliemeži. Gliemežus mēs parasti neuztveram kā draudu, ja vien runa nav par invazīvajiem, visur esošajiem Spānijas kailgliemežiem. Tomēr arī cita veida gliemeži var radīt pamatīgas problēmas. Reiz If Mājdzīvnieku apdrošināšana atlīdzinājusi divu labradoru ārstēšanās izmaksas pēc pastaigas laikā apēstiem gliemežiem, kas izraisīja dzīvnieku saindēšanos. Pēc neparastās maltītes baudīšanas suņi kļuva dezorientēti un sāka dīvaini uzvesties, tāpēc bija nepieciešama tūlītēja veterinārā palīdzība. Pat šķietami sīkas un nekaitīgas lietas var radīt nepatīkamas sekas!
Ērces, čūskas un citi meža iemītnieki. Ērces mūsu platuma grādos ir aktīvas joprojām, tāpēc, lai pasargātu savus mīluļus, jāturpina izmantot efektīvi līdzekļi pret ērcēm. Jāņem vērā, ka, dodoties pastaigās, iespējams sastapt arī čūskas, kuras var kļūt par suņu interešu objektu. I.Roce vērš uzmanība uz nesen notikušu gadījumu: “Šovasar tika reģistrēts traģisks nelaimes gadījums, kurā pēc odzes koduma dzīvību zaudēja kādas ģimenes mīlulis. Ja, esot dabā, rodas aizdomas par čūskas kodumu, piemēram, dzīvnieks pēkšņi iesmilkstas, var manīt, ka viņam sāp, rodas pietūkums vai izteikts nespēks, nekavējoties jādodas pie veterinārārsta.”