Latvijā ir teju 265 tūkstošu oficiāli reģistrētu mājdzīvnieku, liecina Dzīvnieku reģistrs. Taču If Apdrošināšanas veiktās aptaujas Baltijas valstīs rezultāti iezīmē situāciju, ka 66 % saimnieku ir savu suni un kaķi oficiāli reģistrējuši Dzīvnieku reģistrā, kamēr 31 % aptaujāto nav savu mājdzīvnieku oficiāli reģistrējuši, bet 3 % aptaujāto atzinuši, ka plāno to paveikt tuvākajā laikā, jo mīlulis tikko ir nācis pasaulē.
Igauņi izceļas ar oficiālu audzētāju un adopcijas izvēli
Aptaujas rezultāti par to, kā iedzīvotāji kļuvuši par mājdzīvnieku saimniekiem starp Baltijas valstīm atšķiras – Igaunijā 29 % respondentu norāda, ka savu mājdzīvnieku iegādājušies no oficiāla audzētāja vai audzētavas, un tas ir būtiski augstāks rādītājs nekā Lietuvā (20 %) un Latvijā (19 %). Tikmēr Latvijā 32 % un Lietuvā 30 % aptaujāto atzinuši, ka mājdzīvnieku saņēmuši no radinieka, drauga vai paziņas kā dāvinājumu, kas ir augstākie rādītāji Baltijā, salīdzinot ar Igauniju, kur tā ir teikuši 24 %. Arī mājdzīvnieku iegāde no interneta avota, kur mājdzīvniekus tirgo neoficiāli audzētāji, Latvijā ir ar visaugstāko rādītāju – 24 %, Lietuvā – 22 %, bet Igaunijā vien 16 % ir atzinuši, ka tieši šādi tikuši pie sava ķepaiņa.
Mīluļa iegāde nedrīkst balstīties tikai emocijās
“Mīluļa iegāde parasti ir emocionāls lēmums, un tas ir saprotams – mēs izvēlamies jaunu ģimenes locekli, ar kuru gribam piedzīvot daudz skaistu brīžu kopā. Tomēr emocijas ir tieši tas, kas mudina pieņemt sasteigtu un nepārdomātu lēmumu par labu kucēna iegādei. Pirms steigties pakaļ mīlulim, ir jāizsver visi par un pret, uzdodot sev un savai ģimenei būtiskāko jautājumu – vai un kā es spēšu parūpēties par dzīvnieku turpmākajā ikdienas gaitā, vai spēšu nodrošināt pietiekamu uzmanību, veltīt laiku pastaigām, rotaļām un citām aktivitātēm.
Tikpat svarīgi ir izvērtēt, kur tiek iegādāts mīlulis, pievēršot uzmanību pazīmēm, kas liecina par pārdevēja godprātīgu rīcību. Pretējā gadījumā, iegādājoties suni vai kaķi no interneta vietnes, kur sastopami pavairotāji, pircējs uzņemas lielu risku un ar savu rīcību atbalsta neētisku biznesa praksi, jo šie dzīvnieki nereti ir dzimuši un auguši nepiemērotos apstākļos, tiem var būt kā iedzimtas, tā iegūtas slimības un uzvedības problēmas. Pavairotāji dzīvnieku uzlūko kā preci, nevis kā jūtošu būtni. Atbildīgs saimnieks noteikti izvēlas reģistrētu audzētāju vai sniedz mājas dzīvniekam no patversmes,” norāda If Mājdzīvnieku apdrošināšanas produkta vadītāja Ilze Roce.
Patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa papildina: “Mēs, patversmē, vistiešākajā veidā redzam pavairotāju darbības sekas, jo pietiekami bieži sniedzam pagaidu mājas suņiem un kaķiem, kas izņemti no neatbilstošiem turēšanas apstākļiem. Pērn pavasarī tie bija 27 šiperkes šķirnes sunīši un Velsas korgiji, bet pirms mēneša – 22 Ķīnas cekulainie suņi, kuri nokļuva “Labajās mājās” bezatbildīgas cilvēku rīcības dēļ. Lai mazinātu šī biznesa ēnas puses, svarīgi ir ne vien pašam pircējam rūpīgi izvērtēt audzētāju un dzīvnieka turēšanas apstākļus un tādējādi neatbalstīt šādus bezatbildīgus dzīvnieku pavairotājus, bet arī kopumā dzīvnieku labturībai nepieciešama krietni stingrāka pieeja – gluži kā patversmēm, tā arī ikvienam, kas nodarbojas ar dzīvnieku pavairošanu, ir jāspēj nodrošināt regulāras pastaigas, atbilstošas labturības prasības, pietiekams telpu izmērs, kur notiek arī regulāra medicīniska aprūpe.”
Apdrošināšanas eksperte un patversmes “Labās mājas” vadītāja aicina ikvienu topošo saimnieku rūpīgi izvērtēt visas nianses: dzīvnieka labturības apstākļus (vidi, kur dzīvnieks dzimis un kurā uzturas viņa māte), dokumentus (ciltsrakstus), kā arī noteikti noslēgt pirkuma līgumu. Oficiāls audzētājs vienmēr pastāstīs ar šķirnes vēsturi, būs ieinteresēts sadarboties ar pircēju, iepazīstinot ar mājdzīvnieka aprūpi un citām būtiskām niansēm.
Savas mājas patversmē “Labās mājas” gaida 125 mīluļi
Aptaujas rezultāti parāda arī Baltijas valstu vidū atšķirīgu pieeju saistībā ar mājdzīvnieku adopciju no patversmes. Igauņu vidū ir izteikti populārāka ir arī suņu un kaķu adopcija no patversmes – tā norādījuši 26 % aptaujāto. Tikmēr 22 % lietuviešu atzīmē, ka tā ir viena no viņu primārajām izvēlēm, kamēr Latvijas aptaujāto vidū adopcijai ir zemākais radītājs – 17 %.
“Adoptējot šķirnes vai bezšķirnes dzīvnieku no patversmes, cilvēks ne tikai glābj dzīvnieka dzīvību, bet arī izdara atbildīgu un līdzcietīgu izvēli. Patversmes dzīvnieki tiek aprūpēti gluži kā mājas dzīvnieki – ikkatrs no viņiem regulāri dodas pastaigās, ir labi pabarots, attārpots, atblusots, vakcinēts un sterilizēts. Šobrīd savas mājas patversmē gaida 125 suņu un kaķu, kurus interesenti var nākt iepazīt, sadraudzēties un pēc rūpīgas sadarbības ar patversmi kļūt arī par to īpašniekiem,” saka A. Kārkliņa.
Ceļš pie suņa vai kaķa, to atrodot uz ielas, ir bijis visretākais veids, kā Baltijas iedzīvotāji kļuvuši par ķepaiņu saimniekiem. Dzīvnieku atrašana uz ielas ir vismazāk izplatīta Igaunijā (12 %), bet biežāk sastopama Lietuvā un Latvijā – attiecīgi 15 %.
*Aptaujā, kuru If Apdrošināšana veica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, piedalījās nedaudz vairāk par 3000 cilvēkiem.