Līdz galam neatdzisuši pelni
Kādā mājā pēc krāsns kurināšanas it kā atdzisuši pelni tika ievietoti traukā blakus krāsnij. Nekas neliecināja, ka pelnos palikusi kāda karsta ogle. Cilvēki devās pie miera, bet laimīgā kārtā viņi pamodās no piedūmojuma un tad ievēroja, ka aizdedzies grīdas segums un trauks ir pakusis. Tika izsaukti ugunsdzēsēji, un, lai apturētu uguni, daļa grīdas bija jāuzlauž. Apdrošinātājs konstatēja būvnormu pārkāpumu, tādēļ aicināja cilvēkus krāsns priekšā izvietot nedegošu materiālu, piemēram, metāla plāksni. Taču par grīdai nodarītajiem zaudējumiem klientam tika izmaksāti 1250 eiro.
“Pat viena karsta ogle pelnos var būt par iemeslu, lai izceltos ugunsnelaime,” norāda Iveta Briede, pieminot, ka šajā rudenī jau ir saņemti vairāki līdzīga tipa atlīdzību pieteikumi. “Pelni vienmēr jānovieto metāla traukā ar vāku un jāglabā uz nedegošas virsmas, vēlams ārā.”
Bīstamā romantika – svece
Apdrošinātāja pieredzē ir arī gadījums, kad mājoklī ugunsnelaime izcēlās no vienas sveces, kas guļamistabā tika novietota uz pamatnes. Svece it kā atradās drošā vietā, taču drīz vien tās pamatne sakarsa un kļuva par degmateriālu, aizdedzinot zemāk esošo parketu. Par laimi, nostrādāja signalizācija un uguns nepaspēja izplatīties tālāk, taču grīdai radīto bojājumu apmērs sasniedza ap 1200 eiro.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā svecītes ir īpaši iecienītas. If eksperte atgādina, ka iedegtu sveci nekad nedrīkst atstāt bez uzraudzības, tā jānovieto uz nedegošas virsmas un jāraugās, lai tuvumā neatrodas egļu zari, tekstils vai viegli uzliesmojošas dekorācijas.
Tvaika nosūcējs – neapzināts uguns slazds
Mēs bieži pārbaudām, vai esam izslēguši plīti, taču bīstams var izrādīties arī tvaika nosūcējs. Tajā ar laiku uzkrājas tauki, kas sacietējot kļūst par ātras uzliesmošanas avotu. Ja tvaika nosūcējā uzkrātie tauki nonāk saskarē ar karstu virsmu, liesma var izplatīties dažu sekunžu laikā. I.Briede iesaka filtru pārbaudīt un tīrīt vismaz reizi mēnesī, īpaši, ja ēst gatavojam regulāri. Vienkāršākais veids, kā to paveikt – ielikt filtru trauku mazgājamajā mašīnā, taču, ja nav tādas iespējas, var ielikt izlietnē mērcēties uz vismaz stundu un pēc tam rūpīgi izmazgāt.
Neredzamās dzirksteles mājokļa sienā
Mājokļos vienlaikus bieži darbojas vairākas ierīces – cepeškrāsns, veļas mašīna, tējkanna, televizors un lādētāji. Ja pēkšņi “izsit korķus”, tas var liecināt par elektroinstalācijas problēmām.
Latvijā noteikts, ka mājokļa elektroinstalācija jāpārbauda reizi 10 gados, tomēr I.Briede norāda, ka cilvēki par to atceras tikai tad, kad problēma jau ir notikusi.
Viņa min arī nesenu, īpaši smagu gadījumu, kur zaudējuma apmērs sasniedza 62 800 eiro. Vasaras izskaņā kādā divstāvu dzīvojamā mājā elektroinstalācijas īssavienojuma radītās dzirksteles nokļuva saskarē ar degošiem materiāliem bērnistabā, mājas bēniņu daļā. Liesma ātri izplatījās starp koka konstrukcijām, un, lai gan elektroinstalācija nebija ļoti veca (izveidota ap 2012. gadu), ugunsgrēks nodarīja tik plašus postījumus, ka māja ir nojaucama.
“Šādi gadījumi atgādina, ka uguns var izcelties arī tur, kur viss šķiet kārtībā,” uzsver Briede. Ja dzīvo mājoklī, kas ir vecāks par 10 gadiem, un elektroinstalācija nav pārbaudīta – tagad ir īstais brīdis to izdarīt.
Mazi soļi lielākai drošībai
Ugunsgrēks nav tikai materiāls zaudējums – tas ir šoks un drošības sajūtas sabrukums. Tāpēc, lai novērstu ugunsnelaimi, regulāri jātīra dūmvadus un tvaika nosūcēja filtrs, sveces jādedzina pārdomāti, uzmanīgi jārīkojas ar karstām oglēm un pelniem, jāpārliecinās par elektroinstalācijas stāvokli un jāuzrauga karstas virsmas. Mājas ir vieta, kur rodam siltumu un mieru, tādēļ parūpēsimies par savu drošību laikus, iegādājoties uzticamu un pārbaudītu mājokļa apdrošināšanas polisi.