Galvenā izvēlne Pāriet uz saturu
 

Informācija klientiem, kuri saziņai ar If izmanto mail.ru, yandex.ru, inbox.ru un citu līdzīgu tīmekļa vietņu e-pastus.

Aptauja: 73% Latvijas autovadītāju izmanto mobilo tālruni, būdami pie stūres

Lai gan visi zina, ka pie automašīnas stūres uzmanība jāpievērš tikai vadībai, lielākā daļa Latvijas autovadītāju joprojām nevar no rokām izlaist tālruni, arī atrodoties satiksmes plūsmā.

Kā norāda If Apdrošināšana veiktās aptaujas dati, tad teju pie katra septītā auto stūres tā vadītājs izmanto mobilo tālruni.

Tikai 27% aptaujāto autovadītāju paziņoja, ka neizmanto mobilos tālruņus, atrodoties pie stūres. Tālrunis bieži tiek izmantots sarunām, izmantojot “brīvroku” funkciju vai kā navigators. 10% Latvijas vadītāju atzinušies, ka veic sazvanīšanos arī esot pie stūres, neizmantojot “brīvroku” funkciju, savukārt 7% respondentu atzinuši, ka braukšanas laikā raksta SMS, čato un pārskata interneta portālus.

If Apdrošināšana gadījumu izskatīšanā nereti atklāj, ka braukšanas laikā vadītāji cenšas turpināt komunikāciju, izmantojot tālruņus, tādēļ tiek izraisītas avārijas, jo uzmanība bijusi pievērsta mobilajam telefonam, nevis satiksmes kustībai.

“Jebkādas ar braukšanu tieši nesaistītas nodarbes novērš uzmanību no braukšanas. Piemēram, šobrīd populāri ir izmantot tālruni kā navigācijas ierīci, tāpēc ir viegli sevi maldināt, ka navigācija palīdz izvēlēties ne tikai maršrutu, bet arī pamanīt visas briesmas un šķēršļus. Tajā pašā laikā šoferiem jāskatās uz ceļu, nevis jāpaļaujas uz to, ka par visiem bīstamajiem punktiem informēs navigācijas ierīces ekrāns. Gluži pretēji, nereti navigācija iesaka tādus ceļus, kuri braukšanai īsti nav piemēroti, piemēram, daudzdzīvokļu namu pagalmus, tādējādi radot papildu avārijas iespējas,” akcentē If Apdrošināšana Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš.

Brauciena laikā autovadītāju uzmanību var novērst dažādas viedierīces

Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem bieži izmanto telefonu kā navigācijas ierīci – tā rīkojas 65% Latvijas autovadītāju. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā citi, automašīnas vadīšanas laikā, izmanto mūzikas aplikācijas un apmeklētu tīmekļa vietnes.

Ģ.Kubliņš uzsver: “Vadīšanas procesā tiek iesaistīti arvien vairāk interaktīvu ekrānu, kuru izmantošanai vadītājs ir spiests novērst uzmanību no ceļa, tāpēc, lai veiktu darbības, kas prasa paaugstinātu uzmanību, sevis un citu drošībai apstājieties ceļmalā vai citā piemērotā vietā. Teju katru dienu konstatējam, ka, novēršot uzmanību no ceļa, tiek izraisīti satiksmes negadījumi. Ar novēršanos nav jāsaprot tikai tālruņa izmantošana pie stūres, bet arī cita veida darbības, kā, piemēram, dzērienu un ēdienu lietošana, kosmētikas uzklāšana braukšanas laikā u.tml. Par laimi, lielākoties gadījumi ir nelieli un skāde tiek nodarīta tikai pašiem transportlīdzekļiem, tomēr paviršas ceļa kontroles dēļ sastopamies arī ar nopietnāka rakstura gadījumiem, kad tiek notriekti velobraucēji, gājēji, elektriskie skrejriteņi u.c. satiksmes dalībnieki – diemžēl arī uz gājēju pārejām.”

Citās Baltijas valstīs vērojama līdzīga situācija. Lietuvā telefonus pie stūres izmanto 69% respondentu, kamēr Latvijā un Igaunijā 73%, tomēr kopumā šī problēma ir raksturīga ceļu satiksmei visās Baltijas valstīs.

Pētījumā, ko veica Kindlustus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēku no katras valsts.