Pandēmijas gads nesaudzē mājdzīvniekus – rada dārgas saslimšanas un traumas
Pandēmijas gada laikā darbs norit attālināti, un šāda paradumu maiņa priecē arī četrkājainos draugus – saimnieki ar tiem kopā pavada vairāk laika. Taču šajā laikā arī gadās vairāk saslimšanas un traumu gadījumu, kas saimniekiem izmaksājuši vairākus simtus eiro. Pēdējā pusgada laikā If Apdrošināšanā novērots arī neierastu gadījumu pieaugumu skaits: iegūts plašs redzes bojājums no sāls kaisāmas mašīnas, apēstas zemē nomestas sejas aizsargmaskas un citi.
If Apdrošināšanas vecākā atlīdzību regulētāja Inga Draule atklāj, “Pandēmijas gada laikā notikuši vairāki netipiski gadījumi, kas mājdzīvnieku saimniekiem radījuši ne vien satraukumu, bet arī dārgi izmaksājuši. Kāds suns, lecot pie žoga, neveiksmīgi paslīdējis un guvis kreisās pakaļkājas krustenisko saišu plīsumu. Rezultātā sunim bija nepieciešama operācija, kuras izmaksas sasniedza vairāk nekā 410 eiro.
Cits gadījums notika šī gada ziemā, kad uz ielām tika kaisīts sāls, kādam sunim pastaigas laikā acī trāpīja sāls no sāls kaisāmās mašīnas un izveidojās plašs radzenes bojājums. Sunim bija nepieciešama operācija, un kopējās ārstēšanās izmaksas sasniedza nepilnus 250 eiro.”
Savukārt Lietuvā pandēmijas laikā If saskārās ar situāciju, kurā suns, skraidot pa pagalmu, atradis un vienu pēc otras apēdis divas sejas aizsargmaskas. Suni no tām atbrīvot nebija vienkārši – maskas palika kuņģī, nācās gaidīt, kamēr tās tiks sagremotas. Šī situācija visiem tikai vēlreiz atgādināja – maskas nedrīkst izmest, kur pagadās, jo mazie četrkājainie draugi var sagribēt tās pagaršot.
Lietuvas If pandēmijas laikā nācies arī saskarties ar koronavīrusa izplatīšanos starp mājdzīvniekiem, šajā laikā ir bijuši arī vairāki nāves gadījumi. Nav noslēpums, ka ar Covid-19 slimo ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki, taču tie nevar inficēt cits citu, mīluļi cilvēkiem vīrusu nenodod.
Mājdzīvnieku koronavīrusu nevajadzētu identificēt ar cilvēku vīrusu – nedz mēs varam inficēt savus mīluļus, nedz arī inficēties no tiem. Mājdzīvnieki slimību var pārnest tikai savā starpā. Tāpēc, ja cilvēkiem mājās ir vairāk par vienu dzīvnieku, vienam saslimstot, arī citiem vajadzētu veikt analīzes un uzzināt, vai tie nav inficējušies.
Dzīvnieki tāpat kā cilvēki inficējas ar vīrusiem, slimo ar saaukstēšanās izraisītām kaitēm.
Vidējie izdevumi, ar kuriem jārēķinās dažādu saindēšanos, caureju, akūtu kuņģa slimību, zarnu traktu saslimšanu ārstēšanai, apmeklējot veterinārārstu vairākas reizes, var sasniegt vairākus simtus eiro. Savukārt traumu, kaulu lūzumu ārstēšana var izmaksāt līdz pat 500 eiro. Lielākas izmaksas, ar kurām līdz šim mājdzīvnieku apdrošināšanā nācies saskarties – 1075 eiro par muguras operāciju.
"Tiklīdz pamanāt, ka mīlulis slikti jūtas, vienmēr iesakām nekavējoties vērsties pie veterinārārsta – ja slimības simptomus pamana pārāk vēlu, sekas var būt sāpīgas,” aicina I.Draule.
Pandēmijas rezultāts: latvieši arvien vairāk izvēlas turēt mājdzīvniekus
Pēdējā gada laikā, darbam pārceļoties uz mājām, daudzi dzīvnieku mīļotāji apsvēruši domu par jaunu ģimenes locekli. To apliecina arī pieaugošie skaitļi Lauksaimniecības datu centra Dzīvnieku reģistrā – salīdzinot 2020./2021. gadu ar 2019. gadu, reģistrēto suņu un kaķu skaits pandēmijas gadā ir pieaudzis par 14 procentiem. Uz 2021. gada aprīli kopā visā Latvijā ir reģistrēti 163 391 suņi un 9349 kaķi.
Pandēmijas gadā ir augusi arī interese par Mājdzīvnieku apdrošināšanu “gan šķirnes, gan jauktas izcelsmes suņus un kaķus saimnieki aizvien biežāk apdrošina. Pēdējā gada laikā šāds pieprasījums ir pieaudzis teju trīs reizes. Tas saistāms ar pandēmijas koriģētajiem ieradumiem un to, ka latvieši sākuši turēt vairāk mājdzīvnieku, kā arī ar to, ka cilvēki aizvien vairāk rūpējas par to pienācīgu uzraudzību,” saka I.Draule.