Nākotnes darbs – birojā vai mājās?
Daudzu biroju darbinieki ar nepacietību gaida to brīdi, kad varēs atgriezties birojā. Šis laiks ir īpaši izaicinošs tiem, kuri dzīvo lielpilsētā kopā ar maziem bērniem. Situācija ar Covid-19 izplatības kontrolēšanu Eiropā sniedz zināmu cerību, ka mēs drīzumā varētu atgriezties pie ierastākas dzīves. Būsim optimistiski, taču ne naivi. Lai noskaidrotu savu darbinieku viedokli par darbu birojā vai mājās, If Apdrošināšana Baltijas valstīs veica iekšēju aptauju.
Birojā gatavi atgriezties 20%
If Apdrošināšana Baltijas valstīs veica iekšēju aptauju par to, kur darbinieki dotu priekšroku strādāt īstermiņā un ilgtermiņā. Darbinieki bija ļoti ieinteresēti izteikties par šo tēmu, un dažu dienu laikā teju 900 darbinieku jeb gandrīz viss personāls atbildēja uz aptaujas jautājumiem.
If Apdrošināšanas darbinieku Latvijā aptauja liecina, ka īstermiņā – uzreiz, nekavējoties - steidzamu vajadzību atgriezties biroja darbā izrādīja 20%, bet 34% atbildēja, ka tuvākajā laikā neizjūt nekādu vajadzību atgriezties birojā un labprāt turpinātu darbu no mājām. Savukārt apmēram puse darbinieku vēlas kombinēt darbu birojā ar darbu no mājām, kur daļai būtu vēlme būt birojā 2 līdz 3 dienas nedēļā, bet dažiem pietiktu ar 1 dienu nedēļā vai pat 2 līdz 3 dienām mēnesī.
“Biežāk minētie iemesli, lai atgrieztos birojā, ir nepietiekami ergonomiski darba apstākļi mājās, grūtības koncentrēties, mājinieku, īpaši, mazu bērnu klātbūtne, kā arī trokšņainā atmosfēra. Nepietiekams tehniskais nodrošinājums, vai vājš interneta savienojums savukārt bija reti minēts iemesls. Jāatzīst gan, ka pirmajās dienās, kopš ‘steidzīgajiem’ darbiniekiem tika sniegta iespēja atgriezties biroja darbā, birojs joprojām bija kluss, varētu pat teikt – tukšs. Tas liek domāt, ka daudziem ir svarīga šī biroja apmeklēšanas iespēja, pat tad, ja tā netiek uzreiz aktīvi izmantota,” rezultātus komentē If Apdrošināšanas Personāla daļas vadītāja Latvijā Žanna Upeniece.
Vecā labā biroja dzīve vairs neatgriezīsies
Līdz nebūs vakcīnas vai ļoti efektīvas zāles, kas uzveiktu vīrusu, tas būs mūsu tuvumā, un sociālā distancēšanās būs vienīgais līdzeklis, lai to kontrolētu. Arī turpmāk mums jābūt gataviem atkārtotam epidēmijas uzliesmojumam un nepieciešamībai atgriezties pie stingrākiem pasākumiem.
If Apdrošināšanas krīzes vadības komanda plāno, kā darbinieki varētu pakāpeniski atgriezties birojos. Taču skaidrs ir viens, biroja dzīve nebūs tāda, kā iepriekš, jo būs jāievēro dažādi noteikumi mūsu pašu un kolēģu veselības labad. Lai rastu labu līdzsvaru starp produktivitāti, efektīvu sadarbību, mūsu cilvēcisko vajadzību savstarpēji socializēties un veselības risku, vienlaikus sociāli distancējoties, mēs nespēsim atgriezties pie iepriekš ierastās biroja dzīves. Kombinēt darbu no mājām un darbu birojā varētu būt risinājums. Labā ziņa – darbinieki ir pierādījuši, ka šajos izaicinošajos laikos viņi spēj būt izcili pašmotivēti, organizēti un apņēmības pilni. Turklāt attālināts darbs ļauj ietaupīt laiku un naudu, dod iespēju brīvi pārvaldīt grafiku, kā arī veicina lielāku uzticību starp uzņēmumu, vadītāju un darbinieku.
Ilgtermiņā vēlas apvienot darbu birojā un mājās
Ž. Upeniece norāda, ka normāls darbs nākotnē būs tāds, kas piedāvās elastību, apvienojot darbu birojā un mājās, nezaudējot darba produktivitāti. Tas nozīmēs papildu iespējas un papildu atbildības gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Darbiniekam tā būs iespēja iegūt labāku darba un privātās dzīves balansu, kā arī labāk izmantot savu enerģiju un produktīvās diennakts stundas. Savukārt darbinieku atbildība būs pašdisciplīna, papildus plānošana, pūļu pielikšana labu sadarbību uzturēšanai ar kolēģiem klātienē un neklātienē.
Šāds nākotnes darba modelis darba devējam nozīmēs gan biroja izmaksu ietaupījumu, gan arī atbildību veidot tādus procesus, sadarbības vides un attiecības, kas ir balstītas savstarpējā uzticībā. Tas nozīmēs arī kopīgas rūpes par drošiem un ergonomiskiem darba apstākļiem tajās vietās, no kurām turpmāk noritēs darbs. Arīdzan rūpes par pietiekamu tehnisko nodrošinājumu un drošības aspektiem digitālajā komunikācijā. Domājams, ka Covid-19 krīzes pieredze iezīmēs ne tikai tehnisku pāreju uz citādu darba režīmu un apstākļiem, bet arī izmaiņas darba un organizāciju kultūrā.