Jaunumi, 19 jūnijs 2018

Latvijā cilvēkiem laimes sajūta rodas palīdzot

Otro gadu pēc kārtas If Apdrošināšana visās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – veica palīdzības indeksa pētījumu. Kā liecina apkopotie dati, cilvēki ir laimīgāki palīdzot, nekā saņemot palīdzību. Visbiežāk palīdzīga roka tiek sniegta draugiem un tuviniekiem, retāk svešiniekiem.

Populārākie palīdzības veidi

Lai arī Baltijas valstu līdzība palīdzības indeksa pētījumā ir spēcīgi jūtama, tomēr ir arī vairākas nianses, kas izceļamas atsevišķi katrai valstij. Visās trijās valstīs cilvēkiem, palīdzot citiem, rodas pozitīvas emocijas, taču lietuvieši jūtas vairāk iedvesmoti, igauņi jūtas kompetenti, bet latvieši – ambiciozi.

​Baltijas valstīs vidēji 95 % procentu cilvēku vismaz vienu reizi mēnesī palīdz saviem draugiem un tuviniekiem, bet 80 % vismaz vienu reizi mēnesī palīdz svešiniekiem. Interesants atklājums, kas nebija novērojams pētījumā pirms gada, cilvēki ar augstākiem ienākumiem ir gatavi palīdzēt vairāk. Acīmredzot tā ir tendence, kas vērojama sabiedrībām pamazām kļūstot turīgākām – veidojas dalīšanās kultūra.

Baltijas valstīs visizplatītākais palīdzības veids ir ikdienas situāciju atrisināšana, piemēram, tehnisks atbalsts – auto remonts, atrastas un atdotas nozagtās mantas u.c. Tad seko morāls un emocionāls atbalsts, kas sevī ietver, piemēram, padoma sniegšanu sarežģītu dokumentu aizpildē, kā arī spontāna palīdzēšana – pāriet pāri ielai vai arī panest smagu somu.

Pieaug laimes rādītāji, palīdzot līdzcilvēkiem

Pētījums ļāva noteikt būtiskākās emocijas, ko cilvēki izjūt, palīdzot citiem. Šī gada pētījums apstiprināja faktu, ka visās Baltijas valstīs cilvēki kļūst laimīgāki, sniedzot palīdzīgu roku citiem. Tieši mazie ikdienas notikumi veido to lielo un īsto dzīves laimes sajūtu. Taču palīdzības sniegšanas laikā laime mijas arī ar tādām emocijām kā kompetence, ambiciozitāte un iedvesma.

Visās trijās Baltijas valstīs cilvēkiem šķiet, ka biežāk būtu jāpalīdz situācijās, kurās svešiniekiem vajadzīga medicīniska rakstura palīdzība. Lietuvā cilvēki domā, ka par maz palīdz viens otram ikdienas “mazajās lietās” (kā panest ko smagu, pieturēt durvis). Savukārt Igaunijā cilvēki uzskata, ka viens otram varētu sniegt vairāk emocionāla atbalsta.

Kā atklāj pētījuma veicējs un tā metodoloģijas autors Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas profesors Ivars Austers: “Pētījums parādīja arī tiešo saistību starp palīdzēšanu citiem un laimi – cilvēki jūtas laimīgi tajos brīžos, kad palīdz citiem. Palīdzēšana rada pozitīvas emocijas. Tas, savukārt, ir viens no veidiem, kā kļūt laimīgākam – pētījumā laimīgāki izrādījās tie cilvēki, kuri biežāk palīdz citiem. Un palīdzēt var darot šķietami mazas lietas – pasakot uzmundrinošu vārdu, sniedzot padomu vai palīdzot tik galā ar kādu darba uzdevumu.”

Latvijas atšķirība - attīstīta ziedošanas kultūra

Starp Baltijas valstīm Latvijā visizteiktāk attīstās ziedošanas kultūra. Tam ir loģisks skaidrojums, jo gada griezumā tiek piedāvāti daudz un dažādas iepriekš plānotas un spontānas labdarības akcijas (īpaši – Ziemassvētku laikā), kuru ietvaros cilvēkiem ir iespēja sniegt materiālu palīdzību. Pētījums atklāja, ka Latvijas respondenti vidēji 10 reizes mēnesī ir palīdzējuši līdzcilvēkiem grūtā brīdī.

I.Austers papildina: “Lai gan Latvijā palīdzēšanas citiem reižu skaits mēnesī Latvijā pēdējā gada laikā nav mainījies, tomēr novērojama pozitīva tendence biežāk pamanīt un atcerēties citu cilvēku palīdzību sev – šajā aspektā Latvijā ir notikušas izmaiņas gada laikā – cilvēki ir kļuvuši jutīgāki attiecībā pret to, kā citi viņiem sniedz palīdzīgu roku.”

Kolēģiem palīdz atšķirīgi

Nav noslēpums, ka vairāk nekā 50% savas dzīves pavadām darbā, tāpēc bieži arī darba kolektīvs tiek dēvēts par otro ģimeni. Tā darba kolēģi ir tie cilvēki, kas viens otram visbiežāk palīdz. Pētījumā atklājās arī interesanti fakti par to, kā cilvēki uztver palīdzību kolēģiem, piemēram, Lietuvā kolēģi aizvieto slimības laikā, kas no vienas puses varētu būt pašsaprotami, bet no otras – palīdzēšana. Savukārt Igaunijā darba kolektīvos visbiežāk palīdz ar emocionālu atbalstu, bet Latvijā – ar padomu.

Par “If Palīdzības indeksu”

“If Palīdzības indeksa” pētījuma dati tika vākti 2018. gada februārī, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot reprezentatīvu 505 iedzīvotāju izlasi vecumā no 25 līdz 65 gadiem. “If Palīdzības indeksā” turpmāk regulāri tiks pētīts iedzīvotāju savstarpējās palīdzības biežums, tās iemesli un saistība ar emocijām. Pētījuma mērķis ir noskaidrot savstarpējās palīdzības kultūras paradumus sabiedrībā, kā arī situācijas, kurās cilvēki palīdzējuši citiem un kurās palīdzība bijusi nepieciešama pašiem.

Par If:

If ir viena no vadošajām riska apdrošināšanas kompānijām Baltijā. If Baltijā darbojas ar vienu zīmolu un piedāvā daudzveidīgus apdrošināšanas risinājumus privātajiem un korporatīvajiem klientiem. Uzņēmums pieder lielākajai nedzīvības apdrošināšanas kompānijai Ziemeļeiropā – skandināvu nedzīvības apdrošināšanas grupai If P&C Insurance Holding Ltd, kuras īpašnieks ir Sampo Plc.

Esi drošs, mēs palīdzēsim!