Visticamāk lielākais parakstīto prēmiju apjoma kritums sagaida veselības apdrošināšanu, jo veroties 2010. gadā vairums uzņēmumu ir spiesti meklēt papildus iespējas savu izmaksu samazināšanai. Kad jāizšķiras par algu samazināšanu darbiniekiem, kam ienākumi jau tāpat ir sarukuši dēļ papildus nodokļu sloga, vai atteikšanos no papildus labumiem, tad primāri tomēr tiek domāts par atalgojuma saglabāšanu, cik to atļauj uzņēmuma finanšu iespējas.
Starp plašāko un attiecīgi dārgāko veselības apdrošināšanas programmu pircējiem aizvadītajos gados liels vairums bija valsts un pašvaldību iestādes. Ja taupības mēri šajās iestādēs tiešām tiks ieviesti pilnā apmērā, kā solīts, tad tas radīs papildus būtisku apjoma kritumu veselības apdrošināšanā.
Cenas apdrošināšanas pakalpojumiem ļoti būtiski nokritās jau 2009. gadā. Šo izmaiņu rezultātā, visticamāk, 2010.gadā daļa no Latvijā esošajiem apdrošinātājiem vairs peļņu uzrādīt nevarēs. Tajā pat laikā pieprasījums pēc tālāka cenu samazinājuma visticamāk saglabāsies. Tas nozīmē, ka populārāki kļūs tie apdrošināšanas pakalpojumi, kas sniedz mazāku aizsardzību pret riskiem, bet ir lētāki.
Gribās būt optimistam un uz to cerēt, bet redzot tendences pārējās ekonomikas nozarēs un pesimismu šo nozaru pārstāvju sejās, laikam jāuzskata, ka 2011.gads apdrošinātājiem būs stagnācija 0 līmenī. Pieaugums varētu atgriezties 2012.gadā
